Ilustrācija — Elīna Skrapce
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Stāsts
Dafinas tante nomira, un es nezinu, ko darīt ar šo stāstu. Viņa to pasūtīja kādā sestdienā. Es tev pazīlēšu kafijas biezumos, bet tu uzrakstīsi par mani stāstu, barters. Barters viņai ir godīgākas cilvēku attiecības — došana un saņemšana. Viņa pat piedzima bartera darījumā: ārsti jautāja viņas tēvam, vai viņiem jācīnās par bērna vai par mātes dzīvību. Tu dod, tu saņem pretī — viņai patīk atkārtot, ka šajā pasaulē nekas nenāk par velti, izņemot aizmirstību.
Viņu jau sen visi ir aizmirsuši. Viņas bērni ir izklīduši pa visu pasauli, neatbrauc pat ne uz lieliem svētkiem, ne arī tad, kad kautrīgi pieklauvē sirdsapziņa. Neraksta vēstules, nezvana. Vienīgais, kas reizi gadā nonāk viņas pasta kastē, ir nodokļu pārvaldes vēstule, reizēm arī reklāmas. Tās viņu iepriecina — kāds viņai ir kaut ko devis, neko neprasot pretī.
