Aija Zariņa. Foto — Jānis Deinats
Aija Zariņa (1954—2025) dzīvoja «pati ar savu vēju» un gleznoja, lai uzdotu jautājumus
Kad mūžībā aiziet neordināras, talantīgas personības, ļaužu atmiņās saglabājas tik dažādi cilvēki, ka reizēm jāšaubās, vai tā maz bijusi viena un tā pati būtne. Gleznotāja un scenogrāfe Aija Zariņa atstājusi dziļas pēdas Latvijas kultūras ainavā un daudzu laikabiedru dzīvē. Iebrāzusies pagājušā gadsimta 80. gados akadēmiskās glezniecības vidē kā enfant terrible, viņa cauri laikiem palika savdabīga un nepieradināta.
Kas Latvijas mākslā bija un paliek Aija Zariņa? Uz šo jautājumu mēģināja atbildēt cilvēki, kas viņai dažādos laikos un veidos bijuši tuvu klāt — mākslas zinātniece un daudzu Zariņas izstāžu kuratore Elita Ansone, režisore Māra Ķimele, mākslinieks, mākslas teorētiķis un kurators Vilnis Vējš.
