Lidija Lasmane-Doroņina. Foto — Gatis Rozenfelds, Picture Agency
«Tas skaitlis 100 man nepatīk, kur nu vēl visa ņemšanās ap mani!» saka padomju okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina, tuvojoties savai apaļajai dzimšanas dienai 28. jūlijā. Viņas stājā un tiešajā valodā joprojām mīt šerpums, jo Lidijai vienmēr bijis savs viedoklis par visu
Ciemakukulī jānes gailenes, Lidijai tās garšo saceptas sviestā. Šādu padomu man dod rakstniece Inga Ābele, kura pirms dažiem gadiem grāmatā Lidijas ziediņi apkopoja viņas dzīves atziņas. Lidija viņu sauc gan par savu draudzeni, gan mazmeitiņu.
Daļu sēņu salasu pati, daļu mana vīramāte, sanāk pilna kurpju kaste. Kad Lidija tās paņem, kārīgi ievelk degunā smaržu. Saka: «Ak, kā pati gribētu vēl pastaigāt pa mežu, sajust zem kājām sūnu un skuju čaukstoņu, ievilkt plaušās to īpašo priežu smaržu, kādas nav nekur citur pasaulē!» Bet arī sēņu mērce būšot brīnišķīga.
