Arturs Sokolovs.
Latvijas Nacionālā baleta solists Arturs Sokolovs (32), iestudējot titullomu Edvarda Grīga baletā Pērs Gints, daudz domāja par prieku un mēra sajūtu
Mums sarunāta tikšanās Baltajā namā. Arturs cēli māj pie operas dienesta ieejas. Sarunai noskatījis beletāžas kafijotavu. «Bonjour! Bonjour!» ātrā solī stalti virzīdamies cauri zīdā un samtā tapsētajiem labirintiem, viņš sveicina kolēģus. Tērpies baltā kreklā, atpogātu augšējo podziņu. Uz mirkli notiekošais man atgādina kādu Ļeva Tolstoja romānu no 19. gadsimta, kad krievu aristokrātijai bija tuva franču kultūra. Vai jūs runājat franciski, es vaicāju. «Es tā uzrunāju kolēģus. Man patīk cilvēkiem izrādīt uzmanību. Patīk, ka viņi jūtas labi,» Arturs atbild. Viņa dzimtā rit gan krievu, gan lietuviešu, gan latviešu asinis, vēlāk sarunā uzzinu. Franču ne, toties japāņu gan - baletdejotājs ir precējies ar Nacionālās operas solisti Juku Mijaki, abi audzina dēlu Leo.
