Artūrs Tomsons tur rokā divus bronzas cirvīšus, kuri zināmi kopš 19.gadsimta. Viens ir oriģināls bronzas laikmeta ierocis, otrs — 19. gadsimta pakaļdarinājums, ko var uzskatīt par vienu no pirmajiem eksperimentālās arheoloğijas paraugiem.
Izprast, izglītot un izklaidēt - tāds ir eksperimentālās arheoloģijas uzdevums, uzskata šā virziena iekopējs Latvijā Artūrs Tomsons. Tā pēta neatbildētus jautājumus, ko rada izrakumos atrastās vēstures liecības
Šovasar tradicionālās kultūras pētniecei Evai Liepiņai, lai tiktu pie ēdamā, vispirms bija jāsaprot, kā vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras apstrādāja kramu. Kad krama apstrādes tehnika bija apjausta, ar to pašu kramu no koka bija jāizgrebj kaut kas līdzīgs karotei un jāizdedzina koka pagalē caurums, jāiztīra tas no oglēm un jāizgrebj iedobe, lai tiktu pie bļodas. Tikai tad Eva līdz ar citiem eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas dalībniekiem dabūja arī ēdamo. «Būtu interesanti papētīt arī ēdienu pagatavošanas veidus akmens laikmetā. Kā toreiz ieguva, piemēram, graudus, kā uzglabāja ēdienu ilgākam laikam,» Evai ir āķis lūpā.
