Ilustrācija — Shutterstock
Pastkastē samesti katalogi, izrakstītas pildspalvas, tukšas saldējuma kārbas, par pirkumiem saņemtās rotaļlietas. Nemanot mājoklis piepildās ar priekšmetiem, kurus no atkritumu tvertnes šķir trausla doma — ja nu noderēs. Klīniskā psiholoģe un sertificēta kognitīvi biheiviorālā terapeite Karīna Strode iesaka vaļsirdīgi atbildēt uz jautājumu — vai sakrātās mantas tiek lietotas? Izlietoto ievārījuma burciņu glabāšana ir katra praktiska latvieša goda kodeksā. Taču, ja burciņās netiek pildītas jaunas zaptes vai marinējumi un tās tikai krāj putekļus uz virtuves plaukta, iespējams, praktiska piesardzība kļuvusi nelietderīga.
Pagātnes trūkuma sekas
Vākšanas motīvi cilvēkiem var būt dažādi. Viens no tiem ir tieksme pēc drošības un izvairīšanās no spriedzes pilnas situācijas, kad kaut kā trūkst. Psihoterapeite stāsta, ka šos krājējus motivē doma — «ja nu kas, man viss ir». Tie, kas reiz piedzīvojuši padomju laiku deficītu, vēl joprojām dažādiem priekšmetiem piešķir pārlieku lielu vērtību. Tāpat lielāks risks iedzīvoties liekās mantās ir tiem, kas reiz dzīvojuši trūcīgi. Laiki mainās — resursu mērogs palielinās, un tie kļūst arvien pieejamāki. Kafijas bundžiņas garšvielu glabāšanai var aizstāt ar organiskāka materiāla tvertnēm, bet polietilēna maisiņi sen kā bija jānomaina pret auduma tašām.
