Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba – šīs ir Nordea stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti
Pirms diviem gadiem, kad Nordea pirmo reizi atbildēja uz daudzajiem uzņēmumu ilgtspējas indeksa jautājumiem, atklājās – bankas rīcības stratēģija, ja neskaita striktos biznesa mērķus, lielākoties «dzīvo» vadošo darbinieku prātos, bet vienotu principu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sasniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jāizveido sistēmiska pieeja, nospraužot turpmāko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ekseli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga par darba grupas paveikto. Vispirms bija jākonstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermiņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kopējā stratēģijā.
Matemātisku aprēķinu un emocionālu diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus desmitus punktu garš veicamo darbu saraksts katrā no četrām stratēģijas pamatdimensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, ar to saprotot klientus, pakalpojumus, produktus un darbiniekus. Otrā – sabiedrība, kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un sociālais darbs. Trešā – biznesa vide jeb aktīva darbība profesionālajās asociācijās, kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām. Visbeidzot ceturtā – dabas aizsardzība, kur primārais mērķis ir efektīva resursu izmantošana.
Par mērķu izpildes kontroli katrā dimensijā atbild kāds no darba grupas dalībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi darbinieki, no kuriem četri pārstāv bankas augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās, kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksājas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās stratēģijas ekonomiskos efektus.
Zaļāks dzīvesveids
Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģija būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments, bet arī iegūtu konkrētas praktiskas aprises, bija darba vides, kultūras un attieksmes pārskatīšana un dokumentēšana. Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdzdalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strādā ar klientiem vai sadarbības partneriem, visbiežāk spriež par to, vai bankas postulētais atbilst darbiem.
Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradicionālām lietām, piemēram, veselības apdrošināšanas polisēm, ieviestas arī apmaksātas profesionālās mācības, ko darbinieki arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. Summējot secināts – darbinieku apmierinātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no 100 iespējamiem.
Augstāki ir arī klientu apmierinātības un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas bankas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no 100, bet juridiskās personas – ar 72 punktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu informāciju par produktiem,» augsto vērtējumu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai klientu uzslava pieklājības pēc – palīdzot kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klienta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars ir gandrīz divreiz zemāks – tikai 9%.
Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot darba vidi, bet vienlaikus – saudzīgi izturoties pret apkārtējo dabu un samazinot izdevumus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija paredz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn – jau par 2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finansiāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa, jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī īstenojot izvirzīto mērķi samazināt energoresursu patēriņu, pērn patērēto kilovatstundu skaitu izdevies samazināt par 6%.
Līdzīga izdevīguma mijiedarbība panākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbinieku izmanto veselībai un videi draudzīgo transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot velonovietnes un dušas, taču redzam, ka darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir apmierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņēmumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija. Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko pasākumu sponsorēšanas politiku – Nordea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, gan Valmieras maratonu.
Brīvprātīgais darba laikā
«Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens no uzdevumiem bija panākt, lai klienti mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktu pa punktam veidojot veicamo darbu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu dažādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan darbiniekus, gan klientus.
Darbinieku līdzdalība sekmēta, galvenokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbiniekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz kādam no ilgtermiņa sadarbības partneriem – ģimenes atbalsta centram Lejasstrazdi, resursu centram sievietēm Marta vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubultot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku.
Savus klientus Nordea centusies motivēt līzdalībai labdarības projektos, piedāvājot kredītkartes lietotāja lojalitātes programmu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt punktus un, sasniedzot zināmu punktu skaitu, izvēlēties – saņemt dāvanu konkrētas naudas summas apmērā vai ziedot to kādai no bankas atbalstītajām sabiedriskajām organizācijām.
Uzņēmuma stratēģijā arī definēta aktīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā, ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīvprātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo darbinieku līdzdalību ekspertu forumos, dalību sabiedriskajās organizācijās un arī ekonomikas politikas kopsakarību skaidrošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram, Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gandrīz katru gada dienu.
Lai soli pa solim veidotu nākotnes klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības izglītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka izveidojusi savu biznesa skolu No idejas līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kontaktus, uzklausīt bankas pieredzējušo mentoru padomus un piedalīties interaktīvās nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki.
Meklēt savu rokrakstu
«Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jautāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm, taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, katras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus akcentus likt korporatīvās sociālās atbildības programmā, ir katras bankas filiāles nacionālās vadības ziņā.
Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdzdarboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas finanšu sistēmā – Krājbankas krahu un baumu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociālo atbildību raugāmies pragmatiski, un tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, identitātes – mūsu DNS.»
Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa likums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskākais – lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtībās, lai dažādie tās aspekti harmoniski papildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņēmuma rīcības iemesli ir skaidri saprotami gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan arī sabiedrībai kopumā.
