Žurnāla rubrika: Svarīgi

Gaida īpašnieku

Pat valsts uzņēmumi, kas paši rūpējas par savu ilgtspēju, apgalvo, ka vēlētos skaidrāku valsts pārvaldes stratēģiju

Valstij piederošie uzņēmumi ir ļoti nozīmīga daļa no Latvijas tautsaimniecības. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem valstij pilnībā pieder 68 kapitālsabiedrības, tai ir izšķiroša ietekme vēl piecās, mazāk nekā 50% līdzdalība 75 kapitālsabiedrībās un netieša līdzdalība vēl 28 uzņēmumos. 

Šo uzņēmumu kopējais aktīvu apjoms 2010.gadā bija vairāk nekā astoņi miljardi latu, to apgrozījums – vairāk nekā divi miljardi latu un nodarbināto skaits lielāks par 50 000 cilvēku. Turklāt šie uzņēmumi mēdz būt starp zināmākajiem un nozīmīgākajiem: atbilstoši Lursoft datiem 2010.gadā valstij piederēja nozīmīga kapitāla daļa astoņos no divdesmit lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. 

Ilgus gadus valsts šos nozīmīgos īpašumus ir pārvaldījusi nekonsekventi un nesistemātiski. Vislielāko sabiedrisko sašutumu tradicionāli izraisījusi politiski satīklotu cilvēku iesaistīšana labi algotos darbos valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, taču šī svešu sivēntiņu pielaišana pie kādām mazām silītēm faktiski bija tikai daudz dziļāka nesaimnieciskuma simptoms. Valsts nespēja ne izstrādāt skaidrus mērķus savu uzņēmumu darbībai, ne kritērijus, pēc kuriem vērtēt rezultātus. Tāpēc gan tīri finansiālā, gan arī plašākā sabiedriskā atdeve no šiem valsts īpašumiem ir bijusi ievērojami zemāka, nekā varētu būt. 

Taču valdība ir izteikusi apņēmību šo situāciju mainīt. Starp tās galvenajiem šāgada uzdevumiem ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldes sistēmas reforma, kuras rezultātā valstij būtu vispirms jāizšķiras, kurās uzņēmējdarbības jomās tai būtu jāpiedalās un no kurām jāaiziet, un pēc tam jānosaka skaidri biznesa mērķi saviem uzņēmumiem. Maija vidū Ministru kabinets pieņēma Valsts kapitāla daļu pārvaldības kopcepciju, uz kuras pamata līdz nākamā gada sākumam ir jāizveido jauna pārvaldības sistēma, kurā, cita starpā, valsts uzņemas arī noteikt kapitālsabiedrībām nefinanšu mērķus. Ņemot vērā valdības intereses aktivizēšanos par savu uzņēmumu labo pārvaldību, ir dabiski uzdot jautājumu – cik lielu lomu šo principu ieviešanā varētu spēlēt ilgtspējas indekss? Jo indekss ir tieši vērsts uz uzņēmumu labas pārvaldības un sociālās atbildības novērtēšanu un stiprināšanu. Tāpēc vērsāmies ar jautājumiem par indeksa iespējamo ietekmi gan pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, kura vadībā tiek izstrādāta jaunā valsts kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija, gan pie pašām valsts kapitālsabiedrībām, kuras piedalījušās šajā procesā.

Ko saka paši uzņēmumi?

Laba valsts uzņēmumu pārvaldības ieviešana šogad kļuvusi par vienu no valdības galvenajiem uzdevumiem. Bet – ko par to saka tās valsts kapitālsabiedrības, kuras jau spērušas soli uz savas pārvaldes sistēmas uzlabošanu, piedaloties ilgtspējas indeksa noteikšanā? Ko tās no šā procesa iemācījušās un ko vēlētos sagaidīt no sava īpašnieka – valsts – topošās uzņēmumu pārvaldības sistēmas? Uzdevām šos jautājumus 2012.gada ilgtspējas indeksa vērtēšanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām. Visos minētajos uzņēmumos valsts ir vienīgais īpašnieks, izņemot Lattelecom, kurā valstij pieder 51% daļu. 

Lattelecom. Valsts varētu uzlabot savu kapitālsabiedrību pārvaldīšanu, centralizējot to vienā institūcijā. Tomēr pagaidām Ministru kabinets ir izšķīries par daļēji centralizēta valsts kapitāldaļu pārvaldības modeļa ieviešanu, kas praksē nozīmē izveidot Centrālās pārvaldības institūciju, kas pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu. Centrālās pārvaldības institūcijas ieviešana ļautu izvirzīt konkrētus attīstības mērķus un rūpīgi sekot līdzi to realizācijai, laikus konstatējot novirzes no mērķu izpildes un pieņemt attiecīgus lēmumus. 

Ceļu satiksmes drošības direkcija. Pateicoties ilgtspējas indeksa vērtēšanai, mainītas vai uzlabotas ir vairākas lietas. Proti, gan tīri praktiskas un ikdienišķas, piemēram, mājaslapas saturs un tā izvietojums, gan lietas, kas saistītas ar uzņēmuma stratēģisko darbību un atbildību, piemēram, CSDD mājaslapā ievietots paplašināts CSDD finanšu pārskats. Ļoti ceram, ka ilgtspējas indeksa vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā arī saistībā ar paredzēto valsts kapitālsabiedrību reformu. Uzskatām, ka reformai nav jēgas, ja tā nav orientēta uz kādas skaidri identificētas problēmas novēršanu un pozitīva rezultāta sasniegšanu. Diemžēl informācija, kas ir mūsu rīcībā, ļauj spriest, ka notiek pretējais. 

Latvenergo. Ilgtspējas indeksa vajadzībām sniegtā informācija un ziņošanas veids daudzviet sakrīt ar Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta (General Reporting Initiative, GRI). Pašlaik esam vienīgais nacionālais uzņēmums, kurš gatavo nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu pēc šiem kritērijiem. Viens no labas korporatīvās pārvaldības prakses un reizē uzņēmuma ilgtspējas nosacījumiem ir profesionāla valde un padome. Pēdējās, kā mums labi zināms, nav. 

Latvijas dzelzceļš. Visu prasību izpilde nebija viegla, jo valsts uzņēmumiem daudzās no minētajām situācijām bija sarežģījumi sniegt plašu informāciju tās konfidencialitātes un darbības specifiskā regulējuma dēļ. Neuzskatām, ka ilgtspējas indekss var būt par pārvaldes sistēmas izveides pamatu, jo tajā ievērojams akcents ir, piemēram, uz peļņu u.c. rādītājiem, kas Latvijas dzelzceļa kā infrastruktūras pārvaldītāja un uzturētāja kontekstā nav prioritāra, bet ir jānodrošina kravu tranzīts kā valsts tautsaimniecībai svarīgas nozares pienesums un ilgtspēja. 

Valsts nekustamie īpašumi. Liela artava ieguldīta, lai uzlabotu interneta mājaslapas saturu. Tagad vni.lv ir pilnīga informācija par VNĪ un arī citu valsts iestāžu nomas un apsaimniekošanas darījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas sludinājumi. Katras kapitālsabiedrības darbībai ir jābūt skaidri definētiem konkrētiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Un tie ir ne vien jāsakārto un jāformulē, bet arī jāpublisko, lai ikvienam būtu skaidra attiecīgā uzņēmuma eksistence. Tāpat šiem definētajiem mērķiem un uzdevumiem nepieciešams stingrs kontroles mehānisms. Nenoliedzami nepieciešama arī kapitāldaļu turētāja iedziļināšanās (laika un kompetentu padomdevēju resurss) pārstāvētās kapitālsabiedrības darbības specifikā, norisēs un problēmās. 

Starptautiskā lidosta Rīga. Uzņēmumam tā ir iespēja novērtēt savu nefinanšu sniegumu pēc konkrētiem kritērijiem. Būtisks aspekts ir darbības caurskatāmība, tāpat jābūt skaidrai uzņēmuma darbības stratēģijai, sabiedrības atbalsta kritērijiem, nepieciešama aktīva komunikācija ar ietekmes pusēm un sabiedrību kopumā. 

Latvijas loto. Papildus darbības efektivitātei vērtīgi būtu ņemt vērā ilgtspējas indeksa labās prakses ieteikumus attiecībā uz darba devēja sniedzamo atbalstu darbiniekiem gan sociālajā, gan materiālajā, gan darba vides jomā. Par prioritāti būtu jāizvirza sociālās atbildības jautājumi. 

Modes krāsa

Līdz ar straujo energoresursu cenu kāpumu uzņēmumi iemācījušies zaļajā domāšanā saskatīt arī ekonomisko izdevīgumu, turklāt aizvien vairāk ražotāju rūpīgi izanalizē ne tikai paši savu ietekmi uz vidi, bet arī vērtē izejvielu piegādātāju un citu sadarbības partneru «CO2 pēdu»

Taču tie, kuru kabatu nespiež elektrības un benzīna cenu kāpums vai stingras likuma normas, ilgtspējas kritērijus no vides viedokļa pilda vien ķeksīša pēc. Tāpat netrūkst uzņēmumu, kas burtiski pārtulkojuši ārvalstu māteskompānijas vides stratēģijas, kuras nereti Latvijas apstākļiem nemaz nav piemērojamas. Tā rezumējami uzņēmumu ilgtspējas sasniegumi vides jomā. Taču, neraugoties uz daudzajiem mīnusiem, šogad sperts būtisks solis dabai saudzīgas uzņēmējdarbības virzienā, ja salīdzina ar pērno un aizpērno gadu. 

Būtiska uzņēmumu «CO2 pēdu» samazināšanās panākta, arī pateicoties dažādajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem, kurus īstenojot uzņēmumi samazinājuši lietotās fosilās degvielas apjomu un arīdzan stiprinājuši savu neatkarību, diversificējot enerģijas avotus. Jāizceļ arī vairāku finanšu institūciju politika, piešķirot labākus kreditēšanas nosacījumus zaļajām tehnoloģijām – arī automašīnām, kā arī ražotāju iedziļināšanās piegādāto izejvielu ekoloģiskajā izcelsmē. No vienas puses, to, protams, diktē vēlme saņemt atbilstošos sertifikātus un iespēja šādu produktu pārdot dārgāk. Pārliecinošas ir arī iniciatīvas būtiski samazināt biroju patērētā papīra apjomu, kā arī dažādi stimulēt videi draudzīgu attieksmi strādājošo vidū. 

Šāgada rezultāti arī atgādina par būtiskajām problēmām atkritumu šķirošanas jomā, jo maz ir tādu uzņēmumu, kuru īstenoto politiku izejvielu otrreizējās pārstrādes jomā var uzslavēt. Tāpat vēl daudzi nav pratuši paskatīties uz sava uzņēmuma darbības pilno ķēdi – ietekme uz vidi nereti tiek reducēta uz elementārām lietām, piemēram, vai darbinieks, ejot mājās, izslēdz gaismu vai ne. 

Redzams, ka uzņēmumi zaļo domāšanu pakāpeniski sāk uztvert kā daļu no kompānijas tēla un attīstības stratēģijas, tāpēc izstrādā precīzu vides jomas vadības sistēmu un izvirza ļoti konkrētus mērķus. Iegūt zaļa biznesa reputāciju kļūst moderni, bet ne pašsaprotami.

Vide. Citi labi piemēri

 

Apsardzes uzņēmums G4S faktiski pilnībā atteicies no papīra lietošanas biroja vajadzībām. Visa dokumentācija un komunikācija tiek kārtota elektroniski, tādējādi pilnībā samazinot izdevumus, kas iepriekš tērēti papīra iegādei.

Swedbank izstrādājusi programmatūru ogļskābās gāzes emisiju izvērtēšanai. Pērn visās bankas filiālēs veikts energoaudits un īstenoti enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, tā samazinot rēķinus par elektrību, ūdeni un siltumu, būtiski arī samazināta uzņēmuma «CO2 pēda».

Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju piegādātājs ABB pērn izstrādāja detalizētu pasākumu plānu, kā, palielinot uzņēmuma strādājošo skaitu, samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu. Detalizētais pasākumu plāns un regulārā tā izpildes kontrole pierāda – arī ambiciozi vides ilgtspējas mērķi ir sasniedzami.

Jums pienācis «zaļais» pasts

Mērķtiecīgi modernizējot autoparku, nomainot apgaismojumu, šķirojot atkritumus, kā arī papīra rēķinus aizstājot ar elektroniskajiem, DHL Latvia apņēmies ik gadu par 10% samazināt «CO2 pēdu» 

Degviela, elektroenerģija un papīrs ir DHL Latvia videi saudzīgas uzņēmējdarbības pīlāri. Eksprespārvadātāji neslēpj, ka zaļās saimniekošanas vadlīnijas nosaka uzņēmuma globālā stratēģija, taču, izrādot pašiniciatīvu, to iespējams labi adaptēt Latvijas apstākļiem. Turklāt, īstenojot videi saudzīgu politiku, uzņēmums ne vien rūpējas par savu reputāciju, bet arī plāno krietnus izdevumu ietaupījumus. 

Arī eksprespaku sūtītājiem kopš pērnā gada iespējams izvēlēties videi saudzīgu pārvadājumu, tas nozīmē – septiņi santīmi par katru pārvadāto kilogramu iekrīt nevis uzņēmuma peļņas ailē, bet gan tiek ieguldīti atjaunojamo resursu ražotnēs. Lai ambiciozo stratēģiju – ik gadu par 10% samazināt CO2 izmešu apjomu – iedzīvinātu, būtisks solis ir arī uzņēmuma darbinieku iesaistīšana videi draudzīgā darba stilā. 

Viens no redzamākajiem piemēriem, kā atbildīgas vides politikas vadlīnijas ieviešamas dzīvē, ir uzņēmuma pērn veiktā visu apgaismes ķermeņu nomaiņa šķirošanas terminālī un birojā. Iepriekš telpu apgaismošanā izmantoja vecā tipa spuldzītes, bet pērn, izvērtējot nepieciešamību šīs spuldzes nomainīt pārāk bieži, uzņēmums nolēma turpmāk iegādāties tikai modernos T5 jeb energoefektīvos gaismekļus. Aprēķināts, ka četru gadu laikā DHL Latvia šādi ietaupīs 63 MW elektroenerģijas jeb, vides terminoloģijā runājot, uzņēmuma CO2 emisijas samazinās par 10 tonnām. Atvieglojums uzreiz jūtams arī uzņēmuma peļņas un zaudējumu aprēķinā – par 11 tūkstošiem eiro mazāki izdevumi elektrības rēķiniem. 

Zaļās mācības
Līdzīgi izdevīgumu gan no vides, gan no uzņēmuma ienākumu viedokļa eksprespārvadātāji rēķina, arī organizējot darbu sūtījumu šķirošanas terminālī. Pirmais solis – ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, jo, sistēmiski izanalizējot darba procesu, secināts, ka 90% noliktavas radīto atkritumu būtu iespējams lietderīgi izmantot nākotnē, jo tās ir plēves, kartons un koks. Tagad uzņēmums tos nodod atkārtotai pārstrādei. 

Tāda pati šķirošanas sistēma ieviesta arī uzņēmuma birojā, kur otrreizējai pārstrādei nodod visus izlietotos papīrus. «Darbinieku domāšana mainās pamazām,» atzīst DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu koordinators Raivis Čīma. Tāpēc uzņēmums regulāri rīko nelielas «klases mācības» nodaļu darbiniekiem, kurās lekciju un diskusiju formā skaidro, kāpēc «zaļā biroja darba stils» beigu beigās ir izdevīgs arī katram darbiniekam kā cilvēkam, kas dabas resursus izmanto kopīgi ar pārējiem. 

Piemēram, neilgi pirms Lielās talkas DHL Latvia uz sarunu ar darbiniekiem uzaicinājis vienu no pasākuma organizatorēm ārsti Ilzi Aizsilnieci, lai pārrunātu šāgada tēmu – ūdeni un tā piesārņojumu. 

Stūrēs zaļi
Biroja un šķirošanas termināļa darba «ekoloģizācija» ir tikai viens no DHL globālās stratēģijas GO Green stūrakmeņiem. Kā jau pārvadātājkompānijai, tās lielākais vides piesārņojuma avots ir sūtījumu nogādāšanai izmantoto automašīnu radītās izplūdes gāzes. Daudzās Eiropas valstīs uzņēmuma struktūrvienības domā par pakāpenisku pāriešanu uz automašīnām, kuras uz priekšu dzen no atjaunojamiem resursiem ražota enerģija, taču Latvijā to ieviest pagaidām ir ekonomiski neizdevīgi. Gan tāpēc, ka ar elektrību vai biodegvielu darbināmās automašīnas ir nesamērīgi dārgas, gan tāpēc, ka uzpildes vietu skaits ir ierobežots. 

Taču, sekojot kompānijas vadlīnijām, arī Latvijā atrasts problēmas risinājums. Vispirms notiks pakāpeniska autoparka nomaiņa – līdz šim pārvadātāji brauca ar Euro 4 klases dzinējiem, bet turpmāk izmantos tikai tādus spēkratus, kuru motors atbilst Euro 5 standartam. Tas nozīmē taupīgāku degvielas patēriņu un izplūdes gāzu samazinājumu. Taču, lai īstenotu zaļās vadlīnijas, ar mašīnu nomaiņu vien ir par maz. Tāpēc šovasar visiem uzņēmuma šoferiem būs jāiziet ekoloģiskas braukšanas kursi, kuros atgādinās sen aizmirstas patiesības – kā prātīga braukšana var būtiski samazināt degvielas patēriņu. 

Gan domājot par līdzekļu ekonomiju, kas īpaši aktuāla kļuva, degvielas cenām pārsniedzot lata robežu, gan arī izpildot apņemšanos samazināt savu «CO2 pēdu», uzņēmums ieviesis skrupulozu nobraukto kilometru un patērētās degvielas uzskaiti. Sistēma uzrāda visu 27 automašīnu rezultātus un ļauj uzņēmumam ar dažādām metodēm viszaļāk braucošos šoferus īpaši motivēt. Turklāt arī uzņēmuma ieviestās datorprogrammas, kas optimizē maršrutu plānošanu un piegādes rajonus, ļauj būtiski saīsināt gan ceļā pavadīto laiku, gan samazināt patērētās degvielas apjomu. Tāpat iecerēts izpētīt, vai arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kurjerpasta mašīnas varētu nomainīt pret velosipēdiem. «Pagaidām tas vēl ir aprēķinu stadijā, jo mūsu terminālis atrodas pārāk tālu no centra, taču domājam, kā pārorganizēt sūtījumu piegādi, lai izvairītos no Rīgas centra sastrēgumiem,» stāsta Raivis Čīma. 

Aplokšņu otrā iespēja
Kurjerpārvadājumu zaļās uzņēmējdarbības stratēģijā būtiska loma atvēlēta arī katram, kurš lieto eksprespasūtījumus. Vienkāršākais, ko katrs klients var darīt, par to papildus nemaksājot ne santīma, ir atteikties no papīra formas rēķiniem, tos aizstājot ar elektroniskajiem, kā arī atkārtoti izmantot DHL iepakojuma piederumus. Piemēram, ja esat tikko saņēmis sūtījumu ar dokumentiem un tos pēc parakstīšanas vēlaties operatīvi nosūtīt atpakaļ, uzņēmums mudina jūs nevis iegādāties jaunu aploksni, bet izmantot to pašu, kurā sūtījums tika saņemts. Materiāls esot gana izturīgs, un arī apkalpošanas sistēma to atbalsta. 

Taču šīs nav vienīgās iniciatīvas, kā uzņēmums mudina ikvienu klientu «domāt zaļi». Jau 45 valstīs DHL piedāvā iespēju klientam par katru sūtījuma kilogramu piemaksāt nelielu naudas summu, kas tiek ieguldīta dažādos vides aizsardzības un atjaunojamo resursu projektos. No pērnā gada šī prakse ieviesta arī Latvijā, piemaksu par katru pārsūtīto kilogramu nosakot septiņu santīmu apmērā. Turklāt gada beigās klienti, kuri regulāri izvēlas tā sauktos zaļos sūtījumus, saņem sertifikātu, kurā uzrādītas neizlietotās CO2 emisijas tonnas. Daudziem Rietumeiropas uzņēmumiem ir prestiži saņemt šādu sertifikātu, kas objektīvi apliecina videi draudzīga uzņēmuma reputāciju. Latvijā gan pagaidām tikai divi uzņēmumi pērn saņēmuši šādus apliecinājumus. «Ir svarīgi piedāvāt šo papildu emisijas neradošo pakalpojumu, jo uzskatām, ka jau drīz arī Latvijas uzņēmējiem kļūs svarīgi saņemt šādu sertifikātu,» domā Čīma. 

Visi kopā Latvijas sūtītāji aizvadītā gada laikā neitralizējuši 5,33 tonnas CO2 gāzu. Salīdzinājumam – vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 4,1 tonnu CO2 izmešu, tādējādi pārsniedzot pasaules vides ekspertu aprēķināto 3,8 tonnu robežu, kuru uzturot saglabājas klimata līdzsvars. 

Latvijā panāktais izmešu ietaupījums gan pagaidām uz pasaules fona ir gaužām niecīgs, jo pērn, kopā nosūtot 2,4 miljonus «zaļo paciņu», DHL klienti globāli ietaupījuši gandrīz 30 000 tonnu CO2 izmešu. Taču neatkarīgi no tā, kurā valstī zaļā paciņa nosūtīta, papildu piemaksas no visām zemēm nonāk kopējos zaļās enerģijas izpētes un ieviešanas projektos. Piemēram, vēja un saules enerģijas parkos. 

Līdztekus miljardos mērāmām investīcijām globālos atjaunojamo resursu projektos katrā valstī uzņēmums izvēlas arī savas, tieši lokālām vajadzībām un situācijai atbilstošas kampaņas. Ar tām DHL pievērš sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām un sekām, ar kurām jārēķinās katrai valstij. 

DHL Latvia pērn šādi izvēlējās pievērst uzmanību faktam, ka līdz ar globālo sasilšanu var būtiski sarukt Latvijā ligzdojošo putnu sugu skaits. Tāpēc kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību šogad aprīlī rīkoja gājputnu sagaidīšanas mēnesi, par kura simbolu tika izraudzīts viens no Latvijas mazākajiem gājputniem – melnais mušķērājs. Šī ir viena no tām putnu sugām, kura klimata izmaiņu rezultātā no Latvijas ģeogrāfiskās teritorijas varētu izzust, jo apstākļi vairs nebūs tai piemēroti. 

Tāpat jau vairākus gadus DHL Latvia atbalstījis Lielo talku – kurjerpasts visos Latvijas novados bez maksas nogādā lielos atkritumu šķirošanas maisus. Arī paši uzņēmuma darbinieki piedalās talkā, un Čīma saka: tas ne vien precīzi sakrīt ar uzņēmuma stratēģiskajām prioritātēm, bet ir arī laba kolektīva saliedēšanas akcija. «Mums ir svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks saprot un atbalsta DHL zaļās iniciatīvas, turklāt ne tāpēc, ka nodaļas vadītājs tā licis, bet tāpēc, ka iegūstam tīrāku vidi, ka varam lepoties – strādājam atbildīgā uzņēmumā,» uzskata Čīma. 

Turklāt Latvijas DHL darbiniekiem ir pamats būt lepniem – kamēr vecākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodaļu vadītāji lauza galvu, kā sasniegt koncerna 2007.gadā izvirzīto mērķi līdz 2020.gadam samazināt «CO2 pēdu» par 30%, visas Baltijas valstis kopā šo mērķi ir izpildījušas jau pērn! Tāpēc baltieši papildus apņēmušies, sākot ar šo gadu, emisiju apjomu deldēt vēl par 10% katru gadu.

Ir, kur augt

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumu līmenis tirgus attiecību sadaļā šogad ir labāks, īstenotās idejas – daudzveidīgākas

Pagājušajā gadā uzņēmumu anketas bija līdzīgas, iespējams, tāpēc, ka uzņēmumi piedalījās indeksā pirmo reizi vai arī nebija tik pieredzējuši. Šogad vairāk var redzēt, ka daži uzņēmumi ir ļoti gatavojušies. 

Pērnajā indeksā tieši tirgus attiecībām no visām sadaļām bija vissliktākais rezultāts. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka šī sadaļa ir salīdzinoši maz regulēta no likumdevēju puses – uzņēmumiem jāpaļaujas uz pašu idejām un iespējām. 

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc to īstenotās prakses vairākos jautājumu blokos – caurskatāmība, dažādas uzņēmumu politikas un to ievērošanas kontrole, attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tiek arī novērtēts uzņēmuma draudzīgums ģimenei. Šogad ar uzņēmumiem nav bijušas diskusijas par to, kāpēc tiem savā mājaslapā vajadzētu publicēt gada pārskatu. Taču informācijas pieejamība par uzņēmumu ne vienmēr ir pilnīga, un viens no nākotnes izaicinājumiem uzņēmumiem būs tieši caurskatāmības veicināšana, publiskojot informāciju par visiem uzņēmumam būtiskajiem notikumiem. 

Svarīgi ir ne tikai izstrādāt uzņēmuma politiku kādā jomā, bet arī to īstenot ikdienā. Lai šāda politika veiksmīgi darbotos, nepieciešams arī kontroles mehānisms. Labs rezultāts ir nevis tiem uzņēmumiem, kam ir lielas mapes ar dažādām politikām, bet gan tiem, kam šie principi ir vienkārši izklāstīti un tiek ievēroti. 

Protams, uzņēmumi ir dažādi, un katram pašam jāsaprot, kas no tirgus attiecībām tam ir vissvarīgākais un varētu palīdzēt uzņēmumam uzlabot darbību. Taču mēs, indeksa veidotāji, ticam – sakārtotam uzņēmumam ir vieglāk strādāt, un ir daudz lielākas iespējas būt veiksmīgam ilgtermiņā. Uz to arī ir virzīta tirgus attiecību sadaļa – darīt vairāk, varbūt arī tādas lietas, kuras šodien nevajag, bet kas ilgtermiņā uzņēmumam varētu palīdzēt. Kur augt, vēl ir, noteikti.

Tirgus attiecības. Citi labi piemēri

 

Lielveikalu tīkls Rimi izveidojis veselīgas ēšanas kustību Aikāgaršo, kas ne tikai palīdz veselīgai pārtikai nonākt pircēju grozos, bet lielveikala pavārs Normunds arī iesaka receptes, sniedz virtuves padomus un pēc skolu uzaicinājuma reizi nedēļā arī dodas pie bērniem, lai mācītu viņiem prasmi veselīgi ēst un pagatavot gardu, sabalansētu maltīti.

Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs Lattelecom izstrādājis politiku cilvēku ar kustību ierobežojumiem integrācijai savā darba vidē un speciāli iekārto darbavietas, piemēram, darba galdi ir ar regulējumu augstumu, tādējādi pie tiem var sēdēt arī cilvēki ratiņkrēslos. Kopumā izveidotas darbavietas 13 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Siltumapgādes uzņēmums Fortum Jelgava pirms jaunas koģenerācijas stacijas palaišanas saviem potenciālajiem piegādātājiem sarīkoja braucienu uz Pērnavu, lai iepazīstinātu ar līdzīga projekta darbību – ieguldot partneru izglītošanā, uzņēmums rada sev plašāku piegādātāju loku nākotnē.

Veikalā nopirkti ģimenes locekļi

Sadzīves preču ražotājs Electrolux pasaulē pazīstams kā uzņēmums, kas rūpējas ne tikai par ražojumu dizainu, bet arī par ekoloģiju. Šos principus ievēro arī giganta meitasuzņēmums Electrolux Latvia un pēc zaļās cepures skata arī savus piegādātājus un izglīto klientus 

Tirgū viss ir vienkārši – ir pircēji un pārdevēji, taču uzņēmuma tirgus attiecības ir daudz sarežģītākas, it sevišķi ja kompānija ir liela un tai jāuztur attiecības ar klientiem un daudziem piegādātājiem dažādās zemeslodes malās. Rūpēties par savu reputāciju šķiet pašsaprotami – katra biznesa organizācija to dara aizrautīgi, taču ne vienmēr tikpat prasīga attieksme uzņēmumiem ir pret savu piegādātāju tēlu un darba principiem. Labākā pieredze gan apstiprina, ka stabilāki un sekmīgāki ir tie, kuri rūpīgi izvēlas partnerus un neļauj viņu mestām ēnām kaitēt savam zīmolam. Electrolux Latvia ir starp uzņēmumiem, kuri par to rūpējas īpaši. 

Pret pelēko importu
«Mums kā lielam uzņēmumam ir svarīgas sakārtotas tirgus attiecības – tām jābūt maksimāli caurskatāmām, un tās nekādā mērā nedrīkst kropļot konkurenci,» uzsver uzņēmuma ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika. 

Kā tirgus līderis savā segmentā Electrolux Latvia apzinās savu atbildību par to, lai uzturētu ciešu sadarbību ne tikai ar tiešajiem izplatītājiem un servisa partneriem, bet visā garajā piegādes ķēdē. Reputācija ir atslēgas vārds, izvērtējot piegādātājus, – tas nozīmē partneru sociālās atbildības, zaļās domāšanas izvērtējumu un rūpes par viņu tālāko atbildību pret saviem piegādātājiem. 

Electrolux interesē, kur tiek iegūtas izejvielas preču ražošanai, vai partnerkompāniju darbiniekiem jebkurā pasaules malā tiek adekvāti samaksāts par viņu darbu, vai cilvēki netiek pakļauti riskiem, vai uzņēmumi nenodarbina bērnus un pusaudžus un godīgi samaksā visus nodokļus. Caur šo rūpīgo sietu ir veiksmīgi izsijāts, piemēram, Electrolux partneris loģistikā Schenker, kas lepojas ar savu caurskatāmo darbību. 

Ir viegli būt prasīgam, kad klājas labi, taču Electrolux strikti turpināja ievērot savus nosacījumus arī krīzes gados. Pēc 2008.gada daudzi uzņēmumi, kas sastapās ar maksātspējas problēmām, sāka dibināt citas firmas, lai tā izvairītos no parādu piedziņas. Taču Electrolux nebija ar mieru uz to skatīties caur pirkstiem, un tā nācās atteikties no sadarbības ne tikai ar vairākiem mazāk nozīmīgiem izplatītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pietiekami spēcīga sadarbības partnera – vienas no tālaika ietekmīgākajām veikalu ķēdēm, kas Electrolux klientu portfelī gada griezumā veidoja līdz pat 15% apgrozījuma. 

Augstākus tirgus standartus Electrolux Latvia cenšas iedibināt ne tikai saviem spēkiem vien, bet kopā ar citiem sadzīves elektropreču ražotājiem Philips, Whirlpool, Bosch un Siemens ir līdzdibinātājs Sadzīves preču ražotāju asociācijā. Uzņēmums šogad par vienu no prioritātēm izvirzījis «pelēkā importa» jeb ēnu ekonomikas sektora apkarošanu savas kompetences robežās. Latvija ir daļa no Eiropas brīvās tirdzniecības zonas, un tas ļauj ikvienam pašmāju izplatītājam preces iegādāties ne tikai no oficiālā ražotāja pārstāvja tepat Latvijā, bet jebkurā ES valstī. Diemžēl pāris pēdējo gadu pieredze industrijā liecina – vairāki «darboņi» sadzīves elektrotehnikas un elektronikas tirdzniecības jomā ir iemanījušies preču piegādi pāri robežai sakārtot tā, lai izvairītos no PVN nomaksas. Vārdā gan uzņēmuma pārstāvji nevienu nesauc, taču ir skaidrs – nozares pārstāvji gatavi papūlēties, lai šīs «melnās avis» atsijātu. 

Mūžu strādā, mūžu mācies
Uzņēmuma attīstība nav iedomājama bez jauniem produktiem, tāpēc Electrolux regulāri organizē jauno produktu mācības gan darbiniekiem un izplatītājiem, gan servisa meistariem. Protams, visa svaigākā informācija tiek atjaunināta uzņēmuma mājaslapā internetā. Merķis – maksimāla informācijas pieejamība. «Mūsu mājaslapa sniedz iespēju sameklēt, salīdzināt gan aprakstus un fotogrāfijas par precēm, gan arī lejupielādēt instrukcijas – tās ir ļoti būtisks informācijas avots, kurā atrast risinājumu dažādiem jautājumiem un situācijām,» stāsta Kirika. 

Kā labi ieeļļots mehānisms darbojas klientu serviss. Ja pircējiem rodas papildu jautājumi, piemēram, par produkta izcelsmi, ražotājvalsti vai citiem parametriem, Electrolux Latvia klientu apkalpošanas centrs vai produktu grupu vadītāji vienmēr gatavi noskaidrot visu līdz pēdējai detaļai. Savukārt sūdzības vai ierosinājumus Electrolux Latvia pieņem visos iespējamajos veidos – elektroniski, rakstiski, pa telefonu. «Katra sūdzība tiek izvērtēta, apstrādāta individuāli. Piemēram, jau pusgadu esam pārgājuši no telefoniskas klientu aptaujas, kurā katru reizi tika apzvanīta 150 patērētāju mērķauditorija, uz automatizētu sistēmu, kura analizē klientu apmierinātību pēc servisa apmeklējuma,» skaidro uzņēmuma pārstāve. Klientiem tiek izsūtīti e-pasti ar aicinājumu novērtēt servisa pakalpojuma kvalitāti, savukārt servisa daļas vadītājam un uzņēmuma vadībai jebkurā brīdī ir pieejams gan klientu apmierinātības rādītājs, gan statistikas dati pa nedēļām. 

Taču mācības attiecas ne tikai uz izplatītājiem vai meistariem, Electrolux ir svarīga arī darbinieku izaugsme. «Atbalstām arī akadēmiskās izglītības iegūšanu un kvalifikācijas celšanu. Uzņēmums ir pretimnākošs daļējā vai pilnā mācību maksas segšanā darbiniekiem gan augstskolās, gan citās vispārizglītojošās programmās, kurām nav obligāti jāsasaucas ar nepieciešamajām kompetencēm darbinieka pašreizējā darba veikšanai,» norāda uzņēmuma vadītājs Eduards Reneslācis. 

Putekļusūcējs no korķīšiem
Rūpes par vidi un draudzīgums ģimenes vērtībām ir Electrolux «firmas zīme» visā pasaulē. Uzņēmums šo principu iemieso ne tikai savu produktu filozofijā, bet arī ikdienas darbā savos birojos. «Ne tikai savos mājokļos, bet arī paši birojā izmantojam trauku mazgājamo mašīnu, lai ekonomētu ūdeni un elektroenerģiju – esam to iemācījuši arī biroja telpu uzkopšanas firmas pārstāvei,» atklāj Kirika. Electrolux birojos tiek lietots arī videi daudzīgs papīrs, kurš ir par 30% pārstrādāts. «Mums nav striktas «zaļā biroja» politikas, bet ikviens pret savu darbavietu cenšas izturēties tā, it kā tas būtu mūsu katra paša uzņēmums. Manā skatījumā tā ir daudz spēcīgāka motivācija nekā jebkāds «zaļā biroja» jezuītisms, kas pēdējos gados kā modes kliedziens ir ienācis arī Latvijas biznesa vidē,» secina Kirika. 

Darbinieku līdzdalība apkārtējās vides sakopšanā jau divus gadus izpaužas arī «plastmasas karmas» talkā. Šajā talkā tiek vākti dažādi vidē atrasti plastmasas priekšmeti, piemēram, plastmasas pudeļu korķīši, bērnu rotaļlietas, pludmales čības un pat vampīrfilmas Krēsla plastmasas glāzes, kas tiek nosūtītas uz Electrolux rūpnīcu Zviedrijā, kur atdzimst otrreizēji pārstrādātos īpaša dizaina putekļusūcējos. 

Taču ne tikai uzņēmuma darbinieki dzīvo zaļi. Lai izglītotu bērnus un jauniešus par ilgtspēju sadzīvē, lietojot videi draudzīgu zema energopatēriņa elektrotehniku, Electrolux Latvia pagājušā gada nogalē izstrādāja sabiedrības atbalsta politiku. Saskaņā ar to uzņēmums ziedos sava zīmola produktus maznodrošinātām ģimenēm. Tāpat iesaistīs savus darbiniekus brīvprātīgajā darbā, lai audzinātu jaunos speciālistus, stāsta Kirika. Viņa lepojas, ka šīs sabiedrības atbalsta politikas izstrādē Electrolux iesaistījis gan savus darbiniekus, gan piegādātājus, lielākos klientus un citus partnerus. «Ikviens varēja iesniegt savus priekšlikumus par to, kādiem vajadzētu būt atbalsta mērķiem, kam to piešķirt.» 

Šogad maijā izsludināta pirmā pieteikšanās atbalsta saņemšanai no Electrolux, un turpmāk uzņēmumam projektus varēs iesniegt divas reizes gadā – maijā un novembrī. Pateicoties partneru iesaistei, atbalstam iespējams pieteikties gan vairāk nekā 100 tirdzniecības vietās, gan arī uzņēmuma 33 servisa centros visā Latvijā. Electrolux nolēmis savus sadarbības partnerus piesaistīt arī iesniegto projektu vērtēšanas komisijai, kurā darbosies arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. 

«Electrolux un mūs visus Latvijas komandā vieno kopējas vērtības. Electrolux liek ļoti lielu uzsvaru uz savu darbinieku labklājību un izcilību, savukārt mēs kā komanda esam vienoti savā apsēstībā ar klientu interesēm. Lai arī kā mainās ekonomiskā situācija valstī, tirgus vide vai citi ārējie apstākļi, mūsu misija ir palikusi nemainīga teju jau 20 gadus – kļūt par ģimenes locekli katrā mājā, atvieglojot ikdienas darbu veikšanu un radot tīru un veselīgu vidi,» ar gandarījumu secina uzņēmuma vadītājs.

Kļūstam precīzāki

Aptuveni 60% uzņēmumu, kas pieteikti vērtēšanai, darbinieku intereses pārstāv arodbiedrības vai pilnvarotie, netrūkst uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piedāvā elastīgu darba laiku un veido dažādas lojalitātes programmas

Taču nav neviena uzņēmuma, kurš savu darbinieku atvasēm piedāvātu, piemēram, vietu bērnudārzā. Trūkst arī sistēmiskas un regulāras pieejas darba vides uzlabošanā. Tādi ir galvenie secinājumi, izvērtējot uzņēmumu sniegtās atbildes darba vides sadaļā. 

Uzskaitot būtiskākos plusus, jāatzīmē dažādās ilggadīgo darbinieku lojalitātes programmas. Vienkāršākās no tām paredz naudas pabalstus apaļās jubilejās, veselības apdrošināšanas polisi vai sporta nodarbību abonementu, bet izvērstākās piedāvā iespēju, uzkrājot algu, iegādāties uzņēmuma akcijas un saņemt papildu brīvdienas. Pozitīvi vērtējams arī daudzo uzņēmumu sniegtais atbalsts savu darbinieku ģimenēm – pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā, bērnu veselības polises. 

Pie negatīvajām tendencēm jāizceļ summētais darba laiks, kur slīdošais grafiks visbiežāk veidots darba devēja, nevis ņēmēja interesēs, kā arī nelielā pašu darbinieku iesaistīšana lēmumu pieņemšanā. Piemēram, darba drošības jomā redzams, ka uzņēmumi izpilda visas likuma prasības un pieaicina ekspertus, taču ignorē strādājošo viedokli. Vēl novērots – ja arī izveidoti darba iekšējās kārtības noteikumi, darba devēji visai neveikli skaidro šo noteikumu izpausmi. Vislabāk to atspoguļo skopie skaidrojumi tādā aktuālā jautājumā kā komercnoslēpuma izpaušana. Zīmīgi, ka nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi šādos noteikumos vienkārši pārrakstījuši likumu, bet uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu – pārtulkojuši māteskompānijas ētikas kodeksu, neadaptējot tos vietējiem apstākļiem. 

Kā laba, bet maz izplatīta iniciatīva jāizceļ darbinieku «aprūpētā darba uzteikšana». Tas nozīmē ne tikai pabalstu, bet arī praktisku, uzņēmumam faktiski neko nemaksājošu palīdzību, piemēram, CV vai motivācijas vēstules sastādīšana, arī rekomendāciju izsniegšana. 

Salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmumi daudz precīzāk dokumentos ir fiksējuši darba attiecību modeli, izvērstākas kļuvušas tā sauktās darbinieku lojalitātes programmas, kā arī precīzāk formulēti darba drošības jautājumi.

Darba vide. Citi labi piemēri

 

Alus ražotājs Cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu, kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ieviesis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses – paša darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā.

Tulkošanas uzņēmumā Skrivanek ik nedēļu notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdztekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, vēlams – pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikācija dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu.

Latvija Statoil veicis darbinieku izglītošanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk izvēlēties kāpnes – izstrādāti un biroja telpās izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galvenos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl cita iniciatīva – darbiniekiem, kam piedzimst bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti.

Ēnas, kas izgaismo

Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta, radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā 

Pārsla Baško darbu Aldarī sāka 2007.gada novembrī – «kopā ar krīzi», viņa smaidot saka. Jau pirmajās darba dienās kļuvis skaidrs – algas nesamazinās, taču darbinieku skaits gan krietni saruks. Par aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu par savu uzņēmumu un neietekmētu darba rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz kuru atbildi personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja Inga Ozola meklēja kopīgi. 

«Radījām caurskatāmu un precīzi izmērāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kāpēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un panikai. Tikai tā – spēlējot atklātām kārtīm – bija iespējams panākt savstarpēju uzticēšanos. 

Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā bija svarīgi novērtēt – ko uzņēmums dara papildus likumā stingri regulētajiem darba drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tiesībām un kā darba vides uzlabošanas pasākumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. 

Priekšnieks – strādnieka ēna
Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī dažas problēmas darba organizācijā. Proti, tapa skaidrs – teju vai katrs no 300 uzņēmuma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tāpēc tika radīta programma Izzini. «Tikai izprotot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,» programmas būtību skaidro Pārsla. Tas nozīmēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti jāiesaistās darbinieku «ēnošanā». 

Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, personāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uzdeva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu, kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēnošanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk. «Cilvēkam šķiet – ko nu es iešu uz blakus kabinetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība, taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lēmumus, bijis iespējams precīzāk veidot prognozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver, lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu, svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan arī darbinieku uzticēšanās. 

Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecināja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties godīgi atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu nodaļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no malas ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram, vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs spilgtāks apgaismojums un arī garderobes prasās pēc labiekārtošanas, atceras Inga Ozola. Arī cilvēciskais dažādu līmeņu darbinieku kontakts bijis ļoti svarīgs projekta ieguvums. «Ir taču patīkami, ja katru, ko uzņēmumā satiec – vai tas būtu priekšnieks vai krāvējs -, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā Pārsla, racionāli piebilstot – apmierināts darbinieks ir arī krietni efektīvāks. 

Balva par jautājumu šefam
Netaupīt svētku sajūtai – tāds bija uzņēmuma moto arī skarbākajā krīzes brīdī. Tāpēc, samazinot kopējos izdevumus, Aldaris neatteicās no darbinieku Jaungada balles, kopējiem sporta pasākumiem pirms vasaras pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izcilākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs visprecīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veiksmes čempioniem», redzams – pārstāvēti faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehniskais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas, ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas, gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbildējuši par ES līdzfinansējuma saņemšanu. Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvērtībām – ikviens var tikt apbalvots par labu darbu uzņēmuma labā. 

Skan kā no personālvadības rokasgrāmatas, pasmaida pati Pārsla. Taču gandarījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas. Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā un paši ieteica uzņēmuma administrācijai, ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara durvis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojaucot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aizdomājas. Jautājums vietā – aptuveni pusei darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās komunikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvērtas darba vides radīšanai bijis arī intranets, kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, plāniem, uzdevumiem. 

«Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» vienisprātis ir gan administrācija, gan arodbiedrība, kas uzskata – par katru problēmu ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā ražošanas uzņēmumos vienmēr aktuālos darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aicināts atklāti izrunāt iepriekšējā dienā paveikto – panākumus, problēmas, riskus. Kādā no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot ventilāciju, citā – sakārtot brīdinājumus uz konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo mazāk ir traumu un kompensāciju par tām. 

Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vides veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100% īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām neiztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško, «mums bija laiks pārdomāt, kā lietas sakārtot citādi». Personāla vadītāja atceras – bijis svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot darbiniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadības pasludinātās vērtības gūst praktiskas aprises, attieksme mainījās. Piemēram, viena no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi: «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uzdot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus priekšniekam, saņēma taustāmas balvas – mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinieku lojalitātei svarīgi. 

Labās prakses cena
Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomājas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai 3%, līdz gada beigām – maksimums 10% darbinieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņēmumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādītājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli līdzīga visās darbinieku kategorijās – gan ražošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200 darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā (70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tirgus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājošajam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai ar algu vien labu strādnieku nenoturēt. 

Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir samazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņēmuma mērķus nākamajiem gadiem ir vieglāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražojoša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015.gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs 37%, bet peļņa – 2,8 miljonus latu, svarīgi bijis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespējas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi zemāko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka nozīmētu kvalitātes zaudēšanu. 

Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rēķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms nepieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgākā ir caurskatāmība un nepārtrauktība – tā, lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba specifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionalitātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.»