Žurnāla rubrika: Svarīgi

Citi labi piemēri. Tirgus attiecības

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

 

Alkoholisko dzērienu ražotājs Rīgas balzams aktīvi iesaistās nelegālā tirgus izpētes un apkarošanas aktivitātēs. 2012.gadā uzņēmums ierosināja un veica pirmo pētījumu par nelegālā alkohola apriti Latvijā, un šā pētījuma rezultāti izraisīja interesi arī aiz Latvijas robežas.

Apzinoties, ka uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus bieži izmanto ģimenes ar bērniem, pasažieru pārvadātājuzņēmums VTU Valmiera bērnu drošībai taksometros piedāvā gan bērnu sēdeklīšus, gan paliktņus.

Lidosta Rīga rūpējas ne tikai par klientiem, kas atrodas gaisā, bet arī par tiem, kas vēl ir uz zemes. Lidosta sniedz bezmaksas palīdzību pasažieriem ar kustību traucējumiem, redzes vai citām problēmām, kas liedz patstāvīgi pārvietoties. Pakalpojums iepriekš jāpiesaka. Pie ieejas lidostā ierīkotas pogas ļaus izsaukt darbiniekus, kuri palīdzēs reģistrēties, iziet drošības kontroli un tikt līdz lidmašīnai.

Nākotnes kods

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

IT nozare prasa tālredzīgumu, tāpēc Exigen Services rūp, lai pamatskolā vairāk mācītu matemātiku, bet vidusskolā – programmēšanu, jo drīz ES trūks jau 0,7 miljoni šīs nozares profesionāļu

Jo ciešāk ikdienā sevi sasaistām vadiem, jo vairāk dzīve piespiež draudzēties ar cilvēkiem, kas mūsu idejas pārvērš ciparos, programmās un sistēmās, kas darba un ikdienas dzīvei piešķir pavisam jaunas aprises un kvalitāti. Sarunvalodā mēs viņus mīlīgi saucam par cipargalvām, bet patiesībā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozare Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām un perspektīvākajām – tās uzņēmumi par klientu apsīkumu var nesatraukties, bet ar labu speciālistu trūkumu gan nākas pacīnīties. Informācijas tehnoloģiju (IT) projektu izstrādātājs un īstenotājs Exigen Services atzīst, ka biznesa vidē neviens nevar justies pašapmierināti un komfortabli, taču sajūt sevi kā stabilu uzņēmumu, kurš redz nākotni saviem IT risinājumiem un var balstīties uz plašu klientu loku un profesionālu komandu. 

Iegulda jaunajos

«Krīzes sekas jutām un arī pašu krīzi pārdzīvojām – bijām spiesti samazināt strādājošo skaitu un šķirties arī no ļoti labiem speciālistiem,» Exigen Services biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika koriģē priekšstatu, ka IT nozare globālo ekonomisko krīzi vispār nav pamanījusi. Taču uzņēmumam no ilgtspējas viedokļa satricinājumi nav bijuši īpaši dramatiski plašā klientu loka dēļ. Un arī tāpēc, ka vajadzība pēc IT pakalpojumiem nekur nepazūd, tikai jautājums – cik daudz konkrētajā brīdī klienti ir gatavi par tiem maksāt? Tā kā Exigen Services, Bibikas vārdiem runājot, ir uzņēmums – divdabis, jo tam ir klienti gan Latvijā un Baltijā, gan kā ASV kompānijas meitasuzņēmumam arī Amerikā, tad pasūtījumus saņēmuši no abiem tirgiem. Tas palīdzējis biznesu sabalansēt un nodrošināties ilgtermiņā. Patlaban uzņēmums, kura apgrozījums pērn pārsniedza 10 miljonus latu, kurā nodarbināti vairāk nekā 300 darbinieku un ir divas reģionālās filiāles Liepājā un Jelgavā, investē savā komandā. Exigen Services audzē klāt jaunos speciālistus, jo jebkuras tirgus attiecības vispirms balstās spēcīgā uzņēmuma komandā, kas var piedāvāt kvalitatīvu produktu, to pielāgojot tieši klienta vajadzībām.

«Trūkst labu speciālistu,» IT nozares vājo pusi atklāj Bibika. Exigen Services strādā pēc projektu principa. Ja domā par dinamisku attīstību un tirgiem ārpus Latvijas, tad nokomplektēt lielu projekta komandu, 20-30 cilvēkus, ar pašreizējiem uzņēmuma resursiem nav iespējams, jo darbinieki ir jau noslogoti. Šādas komandas savākšanai nepieciešami 2-3 mēneši, un, ja vajadzīgs, kā sadarbības partneri jāpiesaista arī apakšuzņēmēji. Tāpēc, lai risinātu speciālistu trūkuma problēmu, Exigen Services cenšas labus darbiniekus audzināt paši.

«Mēs esam pievilcīga prakses vieta, kur ir faktiski visi programmatūras izstrādes posmi,» stāsta Bibika. 

Līdz ar to uzņēmumā praktizēties var dažādu specializāciju studenti, jo ir mānīgs priekšstats, ka IT uzņēmumā strādā tikai programmētāji. Nē, te nodarbināti arī testētāji un tehniskās dokumentācijas rakstītāji, konsultanti un mācību speciālisti, analītiķi un projektu vadītāji. Vēl uzņēmums strādājošajiem studentiem maksā stipendiju un piedāvā papildu mācību atvaļinājumu pie jau likumā noteiktajām piecām dienām, tā atbalstot mācību procesu. Sākot strādāt uzņēmumā, students tiek pietiekami noslogots, un nereti gadās, ka labi darbinieki kļūst par ne tiem labākajiem studentiem.

Exigen Services dibināts 1995.gadā, un paaudžu maiņa pilnībā tajā vēl nav notikusi. «Nepieredzējušo speciālistu īpatsvars uzņēmumā nedrīkstētu pārsniegt 10-15%. Ja studentu īpatsvars ir ļoti liels, mēs nevaram nodrošināt kvalitāti,» skaidro Bibika. Viens ir augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas, bet, sākot strādāt uzņēmumā, jaunais speciālists iziet «reālo skolu», un Bibika lēš – nule studijas beigušais par kvalitatīvu speciālistu jāaudzina vismaz gadu. 

Saķere ar klientu

Exigen Services saka – nozares statistika liecina, ka vairāk nekā 65% IT projektu izrādās neveiksmīgi vai pārlieku sarežģīti, turklāt daļā no veiksmīgajiem projektiem tomēr peļņa attiecībā pret kapitāla ieguldījumu ir salīdzinoši maza. Tāpēc sadarbībā ar klientiem IT uzņēmumam ir svarīgi izprast viņu vēlmes un piedāvāt kvalitatīvākos, progresīvākos un tālredzīgākos IT risinājumus pasūtītāju biznesam. Lai to nodrošinātu, atkal ir jāiegulda darbinieku tālākizglītībā – jāorganizē kvalifikācijas celšanas mācības, jāsūta darbinieki uz starptautiskām konferencēm un semināriem, lai uzzinātu aktualitātes nozarē.

Tāpat jāattīsta darbinieku komunikācijas prasmes, kas īpaši svarīgas sadarbībā ar klientiem, jo savstarpēja sapratne ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai IT produkts klientam nestu gaidītos augļus. «Uzprogrammēt, protams, ir viegli, bet – vai tas ir tas, kas vajadzīgs klientam? Vai viņš to lietos? Vai viņam tas patiks? Lai būtu saķere ar klientu, ir vajadzīgas lietas, kas mūsu nozarē strādājošajiem klibo. Tā ir komunikācija, atvērtība, prasme sadzirdēt klienta vēlmes un transformēt tās mūsu valodā – pārlikt kodā,» saka Bibika.

Exigen Services sevi pozicionē kā uzņēmumu, kura piedāvātie risinājumi dod biznesa ieguvumus klientiem, rodot iespēju optimizēt rutīnas lietas un radoši attīstīt biznesu ar lielāku pievienoto vērtību. «Partnerim ir jāzina, kādu mērķi viņš grib sasniegt ar sistēmas ieviešanu. Viņam būs jāatbild, cik ilgā laikā šī sistēma atmaksāsies, vai varbūt viņa bizness var eksistēt bez tās,» stāsta Bibika. Protams, Exigen Services piedāvā arī jau gatavus aprobētus produktus, piemēram, dokumentu vai personālvadības sistēmas, kur klientu vajadzības jau ir konsolidētas vienā produktā un jauna izstrāde vairs nav nepieciešama.

Gana dzīvs klientu prātos ir stereotips, ka ar programmētājiem kā ar bitēm nekad neko nevar zināt – projektu nodošanas termiņi ievelkas, budžeti aug un beigās vēl uzražotais neatbilst klienta iedomātajam. Exigen Services lepojas, ka savos projektos novērš visus būtiskākos programmnodrošinājuma defektus: kavētus termiņus, budžeta robežu pārsniegšanu un izstrādāto projektu neatbilstību mainīgajām biznesa prasībām. Viens no veidiem, kas to palīdz nodrošināt, ir Agile metode – tas nozīmē, ka tiek veidots sistēmas prototips, kas nav produkta gala versija un kuru klients var «pataustīt». Tā uzņēmums saņem pirmās atsauksmes un saprot, kas klientam ir vai nav skaidrs  – varbūt ir kaut kas jāmaina un produkta izstrādē jāiet cits ceļš. Savukārt klients šādā veidā ne tikai jau izstrādes gaitā iepazīstas ar produktu, bet pasargā sevi no situācijas, kad beigās ierauga pavisam ko citu, nekā bija domājis. 

Neo kā katalizators

Pirms trim gadiem Exigen Services vārds īpaši skaļi tika piesaukts saistībā ar tā dēvēto Neo lietu. Par Neo sauktais LU pētnieks Ilmārs Poikāns, izmantojot «robu» Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), bija ieguvis lielu skaitu dokumentu, no kuriem daļu publiskoja, parādot valsts informācijas sistēmu drošības vājās vietas. EDS bija programmējis Exigen Services. 

«No šīs situācijas mēs izgājām stiprāki, jo iekšēji pārvērtējām gan metodoloģiju, gan testēšanas fāzi. Mums bija iespēja paskatīties uz sevi, pārvērtēt, izanalizēt,» secina Bibika. Guvuši vairākas atziņas. Viena no tām – jebkurš projekta izstrādes posms ir svarīgs. Izanalizējuši, cik ļoti kvalitātes sistēma atbalsta reālos projektus, un stiprinājuši iekšējo kvalitātes auditu. Vēl secinājuši, ka svarīgi, kā pēc izstrādes sistēma tiek ekspluatēta. «Viens ir izstrādāt sistēmu un atdot to lietošanā, bet tālāk ir svarīgi, lai tā tiktu uzturēta un pārraudzīta atbilstoši labākās prakses standartiem,» saka biznesa attīstības direktore. Ir lielākas sistēmas, ko uztur paši izstrādātāji, bet citu uzturēšanā apmāca klientus. Bibika atzīst – pēc Neo lietas uzņēmumam nācies skaidrot klientiem savu iesaisti tajā, tomēr VID datu noplūdes dēļ klienti un projekti neesot zaudēti. 

Sekmīgs bizness nav iespējams nesakārtotos tirgus apstākļos, tāpēc Exigen Services ir aktīvs nozares organizāciju biedrs un caur tām sniedz savu ieguldījumu nozares sakārtošanā. Piemēram, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomē. Bibika stāsta, ka caur nozares organizācijām snieguši rekomendācijas Iepirkumu likumam par iepirkumu kritēriju pamatotību – nozarē vērojama tendence, ka neatkarīgi no projekta rakstura pasūtītājs nosakot neadekvāti augstas nefunkcionālās izmaksas, piemēram, veiktspēju vai pieejamību, tā nepamatoti sadārdzinot budžetu.

Taču īpaši IT uzņēmumiem sāp pašreizējā izglītības sistēma. Caur Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju arī Exigen Services atbalstījis priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai pamatskolās nodrošināt vismaz piecas matemātikas stundas nedēļā, ieviest jaunu mācību priekšmetu – datoriku – un vidusskolā mācīt programmēšanas pamatus, jo ES prognozes liecina, ka 2015.gadā Eiropā varētu trūkt 700 000 nozares profesionāļu.

«IT nozare ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām valstī. Ja mēs valsts līmenī cērtam šo koku nost, tad mums būs mazāk labi apmaksātu darbavietu ar lielu intelektuālo pievienoto vērtību,» skaidro Bibika. Bet patlaban, ņemot vērā IT industrijas attīstību kopumā, Exigen Services sevi sajūt kā stabilu uzņēmumu, kuram norises un konkurence nozarē ir motīvs rosīties un neatslābt.

Starp laimi un peļņu

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Eksperta viedoklis

Darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā joprojām ir nepietiekama. Jautājumi par darba vidi un uzņēmuma stratēģiju tiek izlemti šaurā lokā, un darbinieki par to uzzina tikai pēc tam.

Daļa uzņēmumu darbinieku atalgojumu joprojām saista ar uzņēmuma mērķiem un ieņēmumiem. Tomēr maz uzņēmumu darbinieku sniegumu vērtē individuāli – vienalga, vai darbinieks strādā labi vai slikti, ja uzņēmums mērķus sasniedz, tad visiem labi. Tas veicina situāciju, kad «teicamnieki» mazāk cenšas izcelties, bet tie, kas dara mazāk, tā turpina. 

Uzņēmumiem ir arī samērā vāja izpratne par tā dēvēto aprūpēto darba uzteikumu, kad būtu jāpalīdz aizejošajam darbiniekam sameklēt nākamo darbu. Arī elastīgais darba laiks nav dokumentēts, kaut principā elastība pastāv un darbinieks var sarunāt brīvu dienu, ja tas nepieciešams.  

Interesanta ir tendence, ka uzņēmumu augstākā vadība netiek regulāri vērtēta.  

Ir apsveicami, ja vadītāji ir aizrautīgi un strādā ne tikai naudas dēļ, bet ir gatavi domāt un ņemt vērā arī darbinieku idejas, jo kolektīvu satur radoša pieeja. Taču, ja darbinieks kļūst pārāk laimīgs, tad uzņēmumam vairs nav rentabilitātes. Latvijā gan darbinieki tiek gana presēti, tāpēc, ja ilgtspējas indekss uzņēmumiem liek par šiem jautājumiem aizdomāties, tad tas vien jau ir pozitīvs moments. 

Starp 20 labākajiem uzņēmumiem 12 ir arodbiedrības, un noslēgti darba koplīgumi. Aktīvas arodbiedrības ir abos platīna uzņēmumos. Tas liecina, ka darba devēja un arodbiedrību auglīgā sadarbībā uzņēmums var pilnveidot  darba vidi – sekmīgi attīstīties un celt kopējo labumu. Tādēļ nākotnē aicinām darbiniekus kļūt aktīvākiem un nebaidīties veidot arodbiedrības, savukārt darba devējus uztvert arodbiedrības nevis kā šķērsli, bet kā uzņēmumu ilgtspējas veicinātāju.

Darba vide. Citi labi piemēri

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

 


Nordea banka ir ieviesusi korporatīvo velosipēdu, un pagājušajā velosezonā kopā veikti aptuveni 1000 izbraucienu, bankas darbiniekiem dodoties pie klientiem vai kopējās pusdienās ar kolēģiem. Banka nodrošinājusi velosipēdu ērtu lietošanu – drošības aprīkojumu, velosipēdu novietnes un dušas darba telpās. 

Degvielas tirgotājs Neste Oil atbalsta smēķēšanas ierobežošanu, tāpēc birojos ir likvidētas speciālās smēķēšanas telpas, kā arī pieņemts lēmums, ka elektroniskās cigaretes uzskatāmas par tikpat kaitīgām kā parastās, tāpēc arī to lietošana uzņēmuma birojos nav atļauta.

Pasažieru pārvadātājs Ventspils reiss jau četrus gadus rīko autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkursu, kurā nosaka satiksmes noteikumu zināšanas un drošas braukšanas iemaņas. Vadītāji, kuri gada laikā sasnieguši vislabākos rezultātus, pie algas iegūst piemaksu no Ls 25 līdz 100 mēnesī.

 

Mājīgā ligzdā

Posted on maijs 31, 2013 by - Tēma

Draugiem.lv darbinieki tiek lutināti ar pusdienām un pat datorpele katram ir tieši tāda, kādu vēlas, ja tikai izpildīta uzņēmuma galvenā prasība – acis deg

Mums Tevis ļoti pietrūkst! Šādu īsziņu telefonā saņem ikviens portāla Draugiem.lv darbinieks, kurš slimības vai cita iemesla dēļ nav ieradies birojā. Melots nav, jo uzņēmums, kuru savulaik radīja trīs šķietami neprātīgas idejas apsēsti jauni cilvēki, jau gandrīz desmit gadus virtuālām draudzības saitēm sien Latvijas iedzīvotājus un gluži ģimeniskā lokā iekļauj arī darbiniekus. Tāpēc ne bez pamata Draugiem.lv sevi pozicionē kā labāko darbavietu Latvijā, kur strādājošajiem nodrošinātas nepieciešamās ērtības, lai viņi maksimāli varētu veltīt sevi darbam.

Šāda attieksme dod augļus, kas atspoguļojas ne tikai uzņēmuma izaugsmes skaitļos, bet arī biroja vides uzlabošanā, jo Draugiem.lv komanda, izmantojot savas informācijas tehnoloģiju zināšanas, turpina pilnveidot biroja aprīkojumu, lai pašiem darba vide ikdienā būtu draudzīgāka, iekļaujošāka un ērtāka.

Kā ģimene

Ģimeniskuma sajūta uzņēmumā ielikta jau pirmsākumā, kad portāla idejas autori Lauris Liberts, Agris Tamanis un pirmais programmētājs Mārtiņš Pikšs 2004.gadā radīja Draugiem.lv. «Kad strādā visi kopā, acis deg un ir viens mērķis, videi jābūt tādai, lai viss ir ērti, lai visi cits par citu rūpējas. Uz tā pamata šī filozofija ir tālāk attīstījusies,» stāsta Draugiem.lv personāla un klientu attiecību vadītāja Santa Līce-Krūze. Tāpēc, definējot uzņēmuma vērtības, Draugiem.lv pašā pamatā licis draudzīgumu, kas uzņēmuma uztverē nozīmē cienīt un būt atvērtiem citam pret citu – domubiedriem un citādi domājošajiem. Vēl Draugiem.lv svarīgs ir godīgums, radošums, aizrautība, eksperimentu kāre, atvērtība zināšanām un globāla domāšana: «Mēs sapņojam lielus sapņus par visaugstāko virsotni, ceļā uz to sasniedzot daudzas mazākas.»

Draugiem.lv radītāju galvās šis vērtību kopums bijis jau kopš uzņēmuma dzimšanas, taču uz papīra noformulēts pirms gadiem 4-5, aptaujājot arī darbiniekus un niansētāk izstrādājot vērtību definējumu. Tagad šis vērtību saraksts, glīti noformēts uz plastikāta plāksnes, piesaista aci, tiklīdz kāja sperta pāri biroja slieksnim Mārupes pievārtē.

Turpat pie ieejas atnācējam par uzņēmuma draudzīgumu vēstī «elektroniskā sekretāre» – planšetdators ar pašu programmētu sistēmu, kura, uzrakstot darbinieka vārdu, aizsūta viņam ziņu par atnākušo viesi, un jau pēc pāris minūtēm vajadzīgais cilvēks smaidīgs nāk apsveicināties ar savu ciemiņu. «Elektroniskā sekretāre» ir darbinieku pašiniciatīvas rezultāts, lai lieki pie durvīm nebūtu jādežūrē kādam administratīvajam darbiniekam, stāsta Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Un šis nav vienīgais pašu izgudrojums. Atvērtā tipa birojā pie sienas redzams tablo, kurā izlasāma sadzīvei nepieciešamā informācija – sākot ar to, kuri darbinieki patlaban nav birojā, un beidzot ar to, kuras tualetes konkrētajā mirklī aizņemtas.

Meklējam talantus

Nāc un strādā! – aicina darba vide, un kopš sākuma 2004.gada martā Draugiem.lv izauguši par sazarotu uzņēmumu, kurā patlaban strādā aptuveni 120 darbinieku. Un nepavisam nav tā, ka te strādā pārsvarā programmētāji. Nē, tie ir tikai trešā daļa no darbiniekiem, pārējie ir reklāmas pārdevēji un projektu vadītāji, grāmatvedība un mākslinieki, vadība un administratīvais personāls. Un arī stereotips par vīriešu kolektīvu nav pareizs – šogad 8.martā saskaitījuši, ka 40% no darbiniekiem ir sievietes.

Turklāt pats portāls, kaut arī joprojām centrālais produkts, vairs nebūt nav vienīgais. Ap to laika gaitā, pateicoties informācijas tehnoloģiju iespējām un komandas radošumam, sazēlusi virkne jaunu produktu. Piemēram, vēl citas interneta vietnes: Mammām un tētiem, Pērkam kopā, bezmaksas sludinājumu serviss Zip.lv, DraugiemTV. Uzņēmums piedāvā arī sociālo mediju monitoringa sistēmu, autoparka kontroles sistēmu, interneta lietotāju biznesa analīzes platformu un pat mājas siltuma taupīšanas rīkus.

Lai šo darba apjomu varētu paveikt, Draugiem.lv faktiski visu laiku meklē darbiniekus. Pie vainas nav liela kadru mainība – tā ir pat ļoti zema, jo gadā uzņēmumu atstāj vidēji divi darbinieki -, bet gan vēlme piesaistīt jaunus kolēģus. «Divas programmētāju vakances mums vienmēr stāv vaļā – meklējam talantīgus programmētājus. Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēs darbu viņam atradīsim,» saka Santa.

Draugiem.lv īpaši nesūdzas par Latvijas informācijas tehnoloģiju videi patlaban samērā raksturīgo problēmu – augsti kvalificētu, izcilu programmētāju trūkumu. Santa gan atzīst, ka izcilie IT speciālisti ir īpaši jāuzrunā. «Viņu personības introvertais tips neliek iet un izrādīt interesi par jaunu darbu. Pat ja nav izcilu apstākļu, viņi sēdēs un strādās.» Vēl joprojām saglabājies stereotips, ka Draugiem.lv darbā ņem tikai savējos. Jā, pirmsākumos tā bijis, taču tagad gan vairs ne. Draugiem.lv darbiniekus atrodot ļoti dažādi – gan ar sludinājumu palīdzību, gan uzrunājot konkrētus cilvēkus. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī studentiem, kam dota iespēja gan savienot darbu ar studijām, gan arī iziet praksi uzņēmumā. Jaunākajam Draugiem.lv darbiniekam ir tikai 16 gadu, viņš mācās skolā un uzņēmumā strādā tikai dažas stundas nedēļā. Viņam uzņēmums noteicis principu, ka darba dēļ sekmes nedrīkst pasliktināties.

Centralizētu tālākizglītošanās iespēju gan Draugiem.lv nepiedāvā cilvēku pārāk atšķirīgo darba uzdevumu dēļ, tomēr noorganizē mācības, ja kādam darbiniekam vajag apgūt konkrētas jaunas zināšanas vai iemaņas. Arī paši strādājošie tiek aicināti meklēt papildizglītības vai pieredzes gūšanas iespējas, ko uzņēmums apmaksā, ja uzskata par darbam nepieciešamu.

Draugiem.lv iespējamos kolēģus kārdina ar ērtiem darba apstākļiem, konkurētspējīgu atalgojumu, elastīgu darba laiku un atsevišķām apmaksātām brīvdienām, piemēram, darbinieka dzimšanas dienā un 1.-4.klašu skolēnu vecākiem 1.septembrī. Komplektā nāk arī veselības apdrošināšana un kopēji pasākumi – laivošana, orientēšanās sacensības, Ziemassvētku un uzņēmuma jubilejas ballītes. Kā arī Latvijas birojiem neraksturīga ekstra – uzņēmuma apmaksātas pusdienas.

Krīzi nav izjutuši nekad

«Zinot, kā programmētāji aizraujas ar darbu, viņi aizmirstu paēst, un no veselības viedokļa tas būtu ļoti kaitīgi,» skaidro Santa. Tāpēc ikdienā uz ekrāna pie sienas pulksten 12 dienā iedegas zaļš gaismas signāls, aicinot visus «biznesa pusdienās», kuru laikā kolēģi saviesīgās sarunās ne tikai labāk iepazīst cits citu, bet nereti, saliekot prātus kopā, atrisina arī kādu darba problēmu. «Auklīte Ilzīte», kā kolēģi mīļi sauc saimniecības pārzini Ilzi Āzeri, katru dienu sarūpē ne tikai pusdienas, bet arī veselīgus našķus un gadalaikam atbilstošus dzērienus – bērzu sulas pavasarī un tēju ar ingveru ziemā. Viņa ir tā, kas nodrošina «pasaulē mājīgāko biroju», lai kolēģi var nodoties darbam. 

Draugiem.lv darbinieki krīzi izjutuši neesot nekad. Pat ja bijušas kādas problēmas ar finansēm, uzņēmums atradis iespēju paņemt kredītlīniju, lai tikai darbinieku kontos noteiktajā dienā varētu pārskaitīt algu. Pat krīzes laikā Draugiem.lv, atrodoties vēl iepriekšējā birojā Sapņu fabrikā, raduši iespēju paplašināties un aicinājuši darbā jaunus kolēģus.

Vai tik labā maizē nerodas tieksme uz «aptaukošanos»? «Lai arī vide tik ļoti laba, mēs darbiniekus kontrolējam. Ja kādam pasliktinās darba rezultāti, tad runājam un meklējam atbildi – kāpēc? Ja ir darba problēma, tad pieslēdzam kolēģus un to atrisinām, ja problēma skolā vai ģimenē, tad iesakām izmantot atvaļinājuma dienas un atpūsties,» stāsta Santa Līce-Krūze. Draugiem.lv darbinieki tiek vērtēti gan pēc termiņu, gan pēc kvalitātes prasību ievērošanas. Uzņēmums izmanto pašu radīto darba uzskaites rīku DeskTime, kas ļauj vadībai saprast, kā darbinieki organizē savu laiku, kā arī identificēt un novērst laika zudumus.

Pārrunas un darbinieku vērtēšana Draugiem.lv notiek divas reizes gadā, taču tā neesot domāta, lai savilktu treknus mīnusus un plusus darbinieku novērtējuma lapās, bet gan izzinātu viņu vēlmes – varbūt ir apnikusi pašreizējā darba pozīcija, varbūt gribas apgūt ko jaunu. Draugiem.lv nav plašu iespēju kāpt pa vertikālām karjeras kāpnēm, no izsūtāmā zēna uzkalpojoties līdz valdes priekšsēdētājam, taču ir iespēja iesaistīties jaunos projektos. Piemēram, kāds kolēģis izdomājis jaunu produktu uzņēmumam – sociālo mediju monitoringa rīku ProDesk – un kļuvis par tā vadītāju. Nepieciešama tikai ideja, un Draugiem.lv atbalsta un palīdz, ja redz, ka piedāvātais ir nozīmīgs ieguldījums uzņēmuma attīstībā. «Mēs ņemam darbā cilvēkus, kuriem deg acis, tas nozīmē, ka viņiem jau ir iekšējā motivācija izdarīt darbu,» saka Santa. Prēmijas Draugiem.lv neuzskata par motivējošu līdzekli, jo cilvēki pie tām pierodot. Tāpēc uzņēmums jau sākotnēji ar darbinieku vienojas par adekvātu samaksu un regulāri pārskata algu apjomu.

Darba apstākļi arī nedod iespēju darbiniekiem aizbildināties, ja darbs nav padarīts. «Vide sakārtota, tāpēc nav attaisnojuma teikt, ka darbu neizdarīja, jo vainīgi blakusapstākļi,» piebilst Jānis Palkavnieks. Draugiem.lv uzstādījums – darbiniekam, atnākot uz darbu, ne par ko citu nav jādomā, kā tikai par darba uzdevumu, pārējo nodrošina uzņēmums. «Lai viņam ir iespējams iedzert kafiju, padzerties bērzu sulas, ir pusdienas, ērts krēsls un lai datora pele ir tāda, kādu vēlas,» saka Santa, kas laika gaitā pārliecinājusies, ka ērtie darba apstākļi veicina kolēģu darba spējas, kas jau tālāk nodrošina uzņēmuma attīstību. Tieši ģimeniskuma sajūtas dēļ cilvēki uzņēmumā jūtoties labi un jūtot atbildību arī pret savu darbu – to vadība noskaidrojusi darba pārrunās. Tā jūtas arī Santa pati, kas komandai pievienojusies pirms divarpus gadiem pēc dažu Draugiem.lv darbinieku ieteikuma.

Ja cilvēks vairs nav motivēts palikt Draugiem.lv, viņu uzņēmums necenšas paturēt – lai iet! Taču šādu gadījumu neesot daudz. Nesenākais – kad darbinieks citā uzņēmumā saskatījis sev plašākas izaugsmes iespējas. Taču pamatā Draugiem.lv cenšas izvēlēties darbiniekus, kam līdzīga vērtību izpratne, un tad nav grūti, kā formulēts Draugiem.lv vērtību komplektā, kopīgi meklēt jaunus apvāršņus, mācīties no kļūdām un kļūt gudrākiem, lai sasniegtu rezultātu, kas aizrauj gan pašus, gan citus.

Prom no vientuļās salas

Posted on maijs 30, 2013 by - Tēma

 

Lielākiem uzņēmumiem ar starptautisku pieredzi sociālās atbildības aktivitātes ir sakārtotākas un mērķtiecīgākas, bet mazākie uzņēmumi pārsvarā koncentrējas uz gadījuma aktivitātēm – ja kāds palūdz atbalstu, to izvērtē, taču pietrūkst mērķtiecības. Latvijā sociālā atbildība ir jauns jēdziens, tāpēc starptautiskās uzņēmumu ķēdes ieliek pamatus un liek vietējiem uzņēmumiem domāt šajā virzienā. Un mazie uzņēmumi mācās no lielajiem. 

Joprojām labdarība un sponsorēšana ir klasiskais priekšstats par sociālo atbildīgumu. Tā ir amerikāniskā pieeja, kad uzņēmumi līdzdarbojas, mērķgrupām dodot naudu, produktus un sniedzot pakalpojumus. Eiropas pieeja, kas arvien vairāk attīstās, ir vērsta uz investīcijām, tās sasaistot ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, uzņēmums, kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, iesaistot darbiniekus, pēc iekšējas izvērtēšanas par prioritāti izvirza jauniešus. Tad naudu nevis vienkārši novirza, teiksim, bērnunamam, bet gan piedāvā savu darbinieku zināšanas un māca bērnunama audzēkņus rīkoties ar savu budžetu. Savukārt sensitīvās nozares, piemēram, alkohola vai ne visai veselīgas pārtikas ražotāji, apzinoties savu ietekmi, var darboties preventīvi, izglītojot sabiedrību šo uzņēmumu produkciju lietot atbildīgi. Šādas investīcijas atgriežas atpakaļ sabiedrībā izglītotāku sabiedrības pārstāvju veidā. 

Vēl viena no problēmām – uzņēmumi neseko rezultātiem, un pietrūkst ieguldījuma izvērtējuma. Tā ir vienvirziena darbība, taču būtu nepieciešams, lai uzņēmumi izvērtētu savu ieguldījumu un tālāk dalītos ar citiem savā pieredzē, kā arī izvirzītu nākamos mērķus, pilnveidojot savu darbu sociālās atbildības jomā. Tāpat vajadzētu izvairīties no vientuļās salas sindroma, jo nav ieteicams paļauties tikai uz vienas reizes aktivitātēm, kas beidzas ar mazu projektu, kam pietrūkst pēctecības.

Sabiedrība. Citi labi piemēri

Posted on maijs 30, 2013 by - Tēma

 

Uzņēmumā Electrolux Latvia sabiedrības atbalsta principus un prioritātes definējuši paši uzņēmuma darbinieki un sadarbības partneri, nevis vadība vai komunikācijas aģentūra. Katru gadu atbalsta projektu izvēlē līdzās darbiniekiem piedalās arī uzņēmuma vadība un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti.

Tehnoloģiju kompānija Siemens Latvijā kopš 2000.gada rīko kompānijas dibinātāja Vernera fon Sīmensa Izcilības konkursu. Tā mērķis – atbalstīt Latvijas augstskolu studentu un jauno zinātnieku radošās spējas un veicināt to produktīvu izmantošanu valsts ekonomikai nozīmīgās jomās. Šogad balvās sadalīti 5000 eiro.

Farmācijas uzņēmums GlaxoSmithKline Latvia ir nodibinājis mazo grantu programmu, lai atbalstītu uzņēmumu darbinieku iniciatīvas kopienas ilgstpējīgai attīstībai. Pērn īstenoja piecus projektus, piemēram, organizēja veselības dienas, mācīja brīvprātīgos darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un izveidoja mājaslapu par bērnu paliatīvo aprūpi.

Sarunas par aizliegto augli

Posted on maijs 30, 2013 by - Tēma

Cēsu alus ar vidusskolēniem atklāti runā par alkohola atkarību un izveido skeitparku, lai garlaicība neliktu jauniešiem sniegties pēc pudeles

Dzer, bet ar mēru. Un nekļūsti atkarīgs. Uz šādu principu savus sociālās atbildības pasākumus balsta vecā brāļa alutiņa darītājs Cēsu alus. Uzņēmums par savu izglītojošo pasākumu mērķgrupu izvēlējies vidusskolēnus un līdztekus semināriem par alkohola atkarību piedāvā jauniešiem arī saturīgu laika pavadīšanas veidu, Cēsīs izbūvējot skeitparku.

Klauvē pie tīņu prātiem

Dzīve jau sen pierādījusi, ka aizraušanās ar alkoholu pie laba gala nenoved, tomēr neviena sabiedrība līdz šim nav pavisam iztikusi bez kādiem apreibinošiem dzērieniem. Un – kur pieprasījums, tur vienmēr būs arī dzērienu darītāji un tirgotāji. Tikai jautājums – cik atbildīgi šie uzņēmumi attiecas pret savu sabiedrību?

«Jaunieši nav mērķauditorija, lai pirktu mūsu produktus,» saka Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Taču jauniešu izglītošanu par alkohola kaitīgumu Cēsu alus ir izvirzījis kā savu galveno prioritāti sociālās atbildības jomā. Šis ir jau trešais gads, kopš uzņēmums strādā ar jauniešiem. Sākumā sadarbībā ar atkarību profilakses biedrības Esi brīvs! psihologiem definējuši mērķgrupu – vidusskolēni, kas uzskatāma par riska grupu attiecībā uz alkohola lietošanu, jo padsmitnieku gadi ir laiks, kad dzīvē gribas izmēģināt aizliegtos augļus un daudzi šajā vecumā jau ir izveidojuši «attiecības» ar grādīgajiem dzērieniem. Tapa projekts Esi neatkarīgs! Vidusskolēni parasti grib būt neatkarīgi no vecākiem, skolas, skolotājiem – tad kāpēc būt atkarīgiem no alkohola? «Skaidrs, ka tas ir temats, par ko viņiem īsti negribas runāt, bet mums jābūt godīgiem un jāsaprot, ka daļai jauniešu jau ir bijusi saskare ar alkoholu,» saka Baltbārde.

Sākotnēji uzņēmums kopā ar psihologiem rīkojis seminārus Latvijas vidusskolu audzēkņiem, bet kopš 2012.gada tie modificējušies, pārtopot interaktīvā pasākumā visas dienas garumā. Jaunieši izspēlē lomu spēles, diskutē par alkohola ietekmi, stāsta par savu pieredzi un uzklausa vietējā kopienā pazīstamus cilvēkus, kuri ir lielisks piemērs tam, ka iespējams attīstīt savus talantus un veidot veiksmīgu karjeru. Pērn šādi pasākumi notikuši Cēsu skolu 10.klašu skolēniem, bet šogad – Daugavpils reģiona 10.-11.klašu skolēniem. Uzņēmuma mērķis ir aptvert visus Latvijas vidusskolēnus, taču Daugavpils izraudzīta kā viena no pirmajām, jo Latgales pusē alkohola problēmas šķiet akūtākas nekā citviet Latvijā.

Interesanti bijis salīdzināt jauniešu motivāciju, kāpēc viņi pamēģina alkoholu. Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer, garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā – ka piemēru ņem no vecākiem un apkārtējās vides. «Tur varēja just, ka strādājam pareizajā virzienā – ar zināšanu vairošanu, jo izpratne par to, kas ir atbildīga un mērena alkohola lietošana, ir dažāda. Jaunieši nesaprot, ka, piemēram, noteikts daudzums alus pilnīgi citādi ietekmē jaunieša organismu un pilnīgi citādi – pieaugušo,» secina Baltbārde. 

Skeitparka atdzimšana

Jauniešu diskusijas uzņēmuma Cēsu alus devušas ierosmi praktiskākiem sociāli atbildīgiem projektiem. Ja jau padsmitnieki atzīst, ka garlaicības dēļ ķeras pie pudeles, tātad jāpalīdz noorganizēt brīvā laika aktivitātes! Viens virziens – uz jauniešu pasākumiem tiek uzaicināti pārstāvji no vietējo ielu vingrotāju kustības. Viņi parāda, ka fiziskām aktivitātēm nemaz nav nepieciešams dārgs aprīkojums un laba sporta zāle, bet pietiek ar improvizētām līdztekām pagalmā. 

Cita palīdzība – Cēsu alus par saviem līdzekļiem drīz pabeigs skeitparka izbūvi Cēsīs. Jauniešu iecienīts skeitparks savulaik pilsētā jau bijis, taču laika zobs to uzvarējis. Tagad atkal būs vieta, kur brīvo laiku pavadīt sportiskā garā. Izmaksu summu Baltbārde gan nevēlas atklāt. Taču labprāt stāsta, ka Cēsu alus kopā ar pilsētas domi un Cēsu jauniešu domi jau plānojot arī to, kādus pasākumus nākotnē skeitparkā rīkot.

Kopumā uzņēmumam, kurš dod darbavietu aptuveni 220 vietējiem iedzīvotājiem un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, ar pašvaldību izveidojusies laba sadarbība. Vietējā vara palīdzot identificēt mērķgrupas, kurām Cēsu alus varētu palīdzēt. Piemēram, pašvaldība uzņēmumu savedusi ar dienas centru Saules taka, kurā brīvo laiku iespējams pavadīt nelabvēlīgo un riska ģimeņu bērniem. Kopš 2011.gada Cēsu alus uzņēmies rūpes par šo centru, un uzņēmuma darbinieki ieteikuši, kā savākt līdzekļus labdarības mērķiem. 

Katru gadu Cēsu alus rīko Ziemassvētku tirdziņu, kur darbinieki cits citam pārdod un pērk pašu darinātas lietas. Par ietirgoto naudu uzņēmums, iepriekš sazinoties ar dienas centru un uzzinot akūtākās vajadzības, nopērk nepieciešamās lietas. Tad uzņēmuma pārstāvji dodas sveikt Saules takas bērnus un darbiniekus svētkos.

Sociālās atbildības eksperti min piemērus, ka daudzi uzņēmumi nereti atbildību pret sabiedrību izprot tikai ar finansējuma piešķiršanu kādam projektam vai aktivitātei – iedod naudu un pēc tam aizmirst, nedomājot par ieguldījumu ilgtermiņā. Cēsu alus uzsver, ka viņiem sponsorēšanas un sociālās atbildības projekti ir skaidri nošķirti. 

Domājot par sponsorēšanu, uzņēmums izsludinājis iespēju pieteikties vietējām sporta komandām, lai izvērtētu, kuru komandu atbalstīt, turklāt ne tikai vienreizēji, bet veidojot sadarbību ilgtermiņā. Taču uzņēmums nepiedalās, piemēram, kampaņās, kas aicina autovadītājus nebraukt dzērumā, to atstājot Ceļu satiksmes drošības direkcijas ziņā, kam jau ir liela pieredze, kā strādāt ar konkrēto mērķauditoriju.

Kaut arī uz jauniešu mērķgrupu uzņēmums ilgtermiņā liek vislielāko akcentu, kā ikvienam ražotājam, tam ir arī zināma ietekme uz vidi, tāpēc nākas piedomāt arī par videi draudzīgu saimniekošanu. «Skaidrs, ka alus ražošanā galvenā sastāvdaļa ir kvalitatīvs ūdens, un Cēsīs tāds ir. Mums gribas «atdot atpakaļ» tikpat tīru ūdeni, kā paņēmām,» stāsta Baltbārde. Tāpēc vislielākais vides projekts, ko Cēsu alus īstenojis, ir jaudīgu, modernu ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšana pirms pieciem gadiem. Tas ir lielākais darītavas ieguldījums vides saimniecībā.

Protams, ikdienā, tāpat kā tagad daudzos birojos, uzņēmuma darbinieki cenšas dzīvot zaļi. Izveidot «zaļo biroju» bijusi pašu darbinieku iniciatīva, un uzņēmumā apkopoti darbinieku ieteikumi, kā ikdienā samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Izveidojuši uzlīmes ar dažādiem atgādinājumiem. Piemēram, pie printera lasāms, ka papīru var drukāt no abām pusēm, pie gaismas slēdžiem – ka elektrība jāizslēdz, e-pastos ieviesta parakstu josla, aicinot padomāt, vai dokumentu nepieciešams izdrukāt. Tāpat nevajadzīgais papīrs tiek savākts vienkopus un aizceļo uz Līgatnes papīrfabriku, bet izlietotajām baterijām iekārtotas savākšanas kastes. 

Atbildība katram sava

Sociālās atbildības jomā svarīgi, lai uzņēmuma nostāju pret sabiedrību nevis izveidotu uzņēmuma vadība, bet gan viss kolektīvs izprastu, kāpēc viņu darbavieta naudu, laiku un enerģiju iegulda tieši konkrētajos projektos. Baltbārde stāsta, ka pirms gada, pilnveidojot uzņēmuma definētās vērtības, tikušies ar visu līmeņu uzņēmuma darbiniekiem, lai izkristalizētos vienota sapratne par tām: «Definējot, ka mūsu vērtības ir pozitīva attieksme vai atbildība, bieži vien katrs ar to saprot ko citu. Tāpēc izrunājām, ko saprotam ar vērtībām un kā ar tām varam dzīvot ikdienas profesionālajā dzīvē.» Izvēlējušies arī «vērtību vēstnešus», kas tālāk informāciju par uzņēmuma korporatīvo atbildību skaidrojuši savās struktūrvienībās.

Jautājot, kā darbinieki izprot atbildību pret sabiedrību, iezīmējas tendence, ka to katrs vērtē caur savu konkrēto pienākumu prizmu. Teiksim, tirdzniecības pārstāvji uzskata, ka viņu darbā atbildība izpaužas kā ierašanās laikus pie klienta vai dotā vārda turēšana, savukārt ražošanas ceha darbinieki atbilstoši savai pozīcijai par savu atbildību uzskata, piemēram, perfektu etiķetes uzlīmēšanu uz pudeles. «Gribētos domāt, ka sapratne par ieguldījumu sabiedrībā ir visā uzņēmumā, jo mums ir darbinieku iekšējā avīze, kurā komunicējam par prioritārajiem projektiem, ko darām sociālās atbildības jomā,» saka Baltbārde. Tāpat uzņēmumā esot regulāras sanāksmes gan vadības līmenī, gan ar visiem darbiniekiem, kurās notiekot ne tikai informācijas nodošana, bet pašiem strādājošajiem esot iespējams izteikt viedokli un priekšlikumus.

Uz jautājumu, vai atbildība pret sabiedrību uzņēmumam «atmaksājas», Baltbārde atbild: nav iespējams runāt tādos terminos, jo «mēs ticam, ka zināšanu vairošana un sapratnes radīšana veido nākotnes sabiedrību». «Veido izpratni, kas ir atbildīga alkohola lietošana un mērens tā patēriņš. Tikai tad, ja to zini, vari būt atbildīgs par saviem lēmumiem un atbildēt arī par sekām.»

Progresa mērīšana

Posted on maijs 30, 2013 by - Tēma

Eksperta viedoklis

Uzņēmumi ilgtspējas jautājumus integrē savās stratēģijās un labākajā gadījumā arī strādā, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus. Man patīk, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu sāk pievērst uzmanību savas darbības vērtēšanai, jo viņi strādā konkrētā vidē, un, ja tā sabruks, tad sabruks arī uzņēmums. Taču lielākā problēma ir nevis mērķu definēšana, bet gan prioritāšu un sociālās atbildības īstenošana praktiskajā līmenī. To pašu var teikt par vērtībām, uzņēmumu misiju un vīziju. Bet tajā pašā laikā negribētu zīmēt tikai melnu bildi, jo uzņēmumi ir sākuši mērīt savu sniegumu un skatās, kāds ir progress mērķu sasniegšanā.

Viens no stratēģijas sadaļas jautājumiem – kā uzņēmumi savā darbībā iesaista ietekmes puses – klientus, sadarbības partnerus, piegādātājus – un ņem vērā viņu viedokli. Ieguvums ir risku monitorēšanas iespējas, piemēram, ja nerunā ar klientiem un neņem vērā viņu viedokli, tad uzņēmumi nesaskata iespējas mainīgajā biznesa vidē. Ir uzņēmumi, kas definē, ka tiem visas ietekmes puses ir prioritāras, un bieži šādos gadījumos uzņēmumi nestrādā ne ar vienu pusi. Es ieteiktu skaidrāk definēt prioritārās un kvalitatīvi strādāt ar tām. Protams, šis darbs prasa resursus – ja ir liels klientu skaits, viņu izzināšanai vajadzīgi diezgan lieli resursi. Vēl viens aspekts – jo atvērtāks uzņēmums, jo vairāk tas ņem vērā darbinieku vēlmes. Šādam uzņēmumam biznesa izdošanās ir daudz augstāka nekā tam, kas to nedara.

Nākamgad es no uzņēmumiem gaidītu korektāk aizpildītas anketas un lai viņi vairāk strādātu ar prioritātēm, jo pat lielākie uzņēmumi nespēs vērtēt savu ietekmi visos aspektos, tāpēc daudz kvalitatīvāk ir analizēt būtiskos jautājumus. Vēl labāk būtu, ja uzņēmumi ņemtu vērā to, ko viņiem iesaka ietekmes puses un iesaistītu tās uzņēmuma attīstībā.

Stratēģija. Citi labi piemēri

Posted on maijs 30, 2013 by - Tēma

 


Latvenergo patlaban ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas sistemātiski seko līdzi saviem nefinanšu rādītājiem dažādās ilgtspējas jomās, balstoties uz starptautiski atzītajām globālās ziņošanas iniciatīvas vadlīnijām.

Azartspēļu uzņēmums Olympic Casino veic analīzi par savas darbības potenciālo kaitējumu sabiedrībai. Piemēram, ir veikts pētījums par atkarības problēmām un par azartspēļu ietekmi uz ģimeni un vidi un veikti pasākumi šīs ietekmes mazināšanai.

Nordea banka ieviesusi darbinieku apmierinātības indeksu. Daudziem uzņēmumiem ir prakse organizēt darbinieku aptaujas, taču šī banka to dara mērķtiecīgi, lai saprastu, kāds tieši ir darbinieku apmierinātības koeficients. Svarīgi, ka pēc aptaujas rezultātu noskaidrošanas uzņēmuma vadība tos pārrunā ar darbiniekiem.