Finanšu neprasme Latvijā

  • Mortens Hansens
  • 03.11.2024
  • IR
Naudu zaudējušie noguldītāji pie vienas no Bankas Baltija filiālēm Rīgā 1995. gada jūnijā.
Foto — Aigars Jansons

Naudu zaudējušie noguldītāji pie vienas no Bankas Baltija filiālēm Rīgā 1995. gada jūnijā. Foto — Aigars Jansons.

Slikta finanšu pratība var atklāties dažādos veidos. Ielūkosimies četros notikumos no nesenās vēstures, lai varētu izdarīt secinājumus nākotnei

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs un bijušais Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks
Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs un bijušais Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks  Foto - 

1. gadījums: kad viss bija pārāk labi, lai būtu patiesība

Cik daudzi vēl atceras Banku Baltija? Domāju, ka diezgan daudzi, lai gan tā bankrotēja jau 1995. gadā. Banka piesaistīja milzīgus noguldījumu apjomus, piedāvājot debešķīgi augstas noguldījumu procentu likmes, kas dažkārt pārsniedza 100% gadā. 

Tā acīmredzami bija piramīdas shēma, taču radīta drīz pēc neatkarības atgūšanas, kad cilvēkiem kopumā bija ļoti maza vai pat nekāda pieredze ar bankām. 110% gadā — tas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Un, ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tas parasti IR pārāk labi, lai būtu patiesība. 

Jaunākajā žurnālā