Foto — Madara Gritāne
Uzdāvināt bērniem bērnību un sev laiku. Šādu iespēju Tiguļu ģimene ieguva, pārceļoties no Rīgas uz Cēsīm
Kalna galā starp kokiem spraucas Kovārnīši. Pagājušā gadsimta 30. gados tā celta kā kūrmāja, vēlāk daudzus gadus bijusi mežziņa mājvieta, bet nesen restaurēta. Nu tās ir Tiguļu ģimenes mājas. «Ja esi pie pansionāta un baidies, ka ceļš tālāk neiet, zini, ka tā nav,» īsziņā raksta Ilze. Mēs it kā dzīvojam pilsētā, bet patiesībā — paradīzes nostūrī, par kuru nezina pat liela daļa cēsnieku, viņa vēlāk saka par savu māju.
Sveiciens mājai
«Mājas es nemeklēju, ļauju, lai tās atnāk tad, kad vajag. Un mums vajadzēja,» stāsta Ilze. Uz Cēsīm viņi — Ilze darina rotas, Artūrs ir mūziķis un veido grafisko dizainu — pārcēlās pirms gandrīz četriem gadiem, un šī ir jau trešā vieta, kurā trīsbērnu ģimene mitusi. «Kad biju maziņa, ļoti gribēju uzaudzināt bērnus Ronjas mežā. Un tagad man ir tas laupītāju mežs. Tur ir trīs avoti, kas satek vienā, un dīķītis. Pilnīga pasaka. Bērnus var izlaist no rīta laukā un vakarā savākt — tas bija tas, ko es gribēju nodrošināt savam bērnam.» Šo skaisto vietu atrast palīdzēja Facebook spēks, saka Ilze. Viņas paziņa no Kanādas zināja pastāstīt par Cēsu Kovārnīšiem, kas tobrīd bija tukši.
