Garīku saimnieki Valda un Andris Vjaksas kopā ar trim no 10 mazbērniem Gustavu (no kreisās), Jēkabu un Ričardu. Viņiem aiz muguras — sēņu audzētava. Foto — Andrejs Sergejevs
Kamēr strādāja algotu darbu, Andris Vjaksa atvaļinājumu vienmēr ņēma sēņu laikā. Tagad viņš sēnes audzē pats. Šitake sēnes
Šis pavasaris bija citāds ne tikai tradicionālo lauksaimniecības kultūru, bet arī šitake audzētājiem. Neierasti lietainais laiks, nedēļu ilgušais siltums un pēc tam krasā temperatūras pazemināšanās pirmo sēņu ražu izprovocēja divus mēnešus agrāk — aprīlī, izrādot Kuldīgas novada Rudbāržos izveidoto saimniecību Garīkas, stāsta Gustavs Riekstiņš. Viņš ir saimnieka mazdēls, «izaudzis kopā ar sēnēm».
No Japānas nākušās šitake Garīkās sāka audzēt pirms vairāk nekā 30 gadiem. Gustavam ir nedaudz pāri 20. «Viņš jau no gada vecuma sēdēja pie galda un ar plastmasas nazīti grieza sēnes,» atceras vecmāmiņa Valda Vjaksa. Tā uzauguši visi viņas un Andra bērni un mazbērni. Darbaudzināšana nevienam nav sveša. Kad ierodos saimniecībā, lielo koku paēnā gar ieslīpajiem baļķēnu krāvumiem ar grozu un nazīšiem rokās staigā Gustava brālis Ričards un brālēns Jēkabs. Viņiem ir attiecīgi 13 un septiņi gadi.
