Lote Šteina. Foto — Reinis Hofmanis
Lote Šteina ir mamma. Un sieviete, kura uzdrošinās runāt par sāpēm, ko vecāki piedzīvo, grūtniecības laikā zaudējot bērniņu
Lotes blogs Mums.lv sākas ar vārdiem: «Šī gada pirmajās dienās septītajā grūtniecības nedēļā zaudējām bērniņu — piedzīvoju spontāno abortu. Ja manām meitiņām ir savi dzimšanas stāsti, es gribēju tādu arī šai grūtniecībai. Mazulis nepiedzima, bet viņš bija un vienmēr būs ar mums.» Blogs tapis kā veltījums Augustam, kurš nepiedzima. Un arī kā vēstījums vecākiem, kuri piedzīvojuši šādu zaudējumu, bet nezina, ko ar sāpēm darīt.
Lote pieredzējusi, cik savādi cilvēki reaģē uz mēģinājumu neturēt sāpes sevī. Jūtas neērti, mēģina runātāju kušināt. Cenšas panākt, lai bēdas ātrāk aizmirstas. «Tas ir mēģinājums ātrāk izslēgt notikumu, it kā tā nemaz nebūtu bijis, cerot — tas mazinās sāpes. Taču tas nepalīdz,» saka Lote. Viņa novērojusi — vairums sieviešu nerunā par pārdzīvoto. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet nav bijis neviena, kas būtu spējīgs uzklausīt. Un neteiktu — mēģini savas sēras nolikt plauktiņā!
