Tāda sajūta, ka Eiropā atgriezušies viduslaiki. Apkārt plosās pandēmija, viens ietekmi zaudējis karalis cīnās par palikšanu tronī, bet politiskos konkurentus indē…
Es skolaj veltiju divpacmit sava mūža gadus, bet tā man iemācija trīs lietas: raxtīt un lasit.
Pirmklasniekiem ir tik lielas somas, it kā viņi jau tagad būtu nolēmuši aiziet no ģimenes un sākt patstāvīgu dzīvi.
«Kāpēc tev skolā vienmēr ir tik zemas atzīmes?»
«Nezinu. Augstākās droši vien aiziet eksportam.»
Atradu vecu burtnīcu no saviem skolas gadiem. Tajā ierakstīta piezīme: «Drausmīgs rokraksts!» Ja vien skolotājas kundze zinātu, kāds tas man ir tagad!
Kad es vēl mācījos skolā, nekādu apsargu tur nebija. Ar visu ļoti labi tika galā apkopēja ar slapju lupatu.
«Kur tu esi?»
«Ellē!»
«Labi, kad beigsies stundas, piezvani!»
