Publicitātes foto
Vasarā bieži dodamies peldēt, makšķerēt, ogot un sēņot, taču jāatceras, ka mūsu valstī nav bezsaimnieka mežu, upju un ezeru. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina atgādina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts, pašvaldības un privātajā īpašumā.
Valsts un pašvaldības mežos ogošana, sēņošana un augu vākšana pašpatēriņam nav ierobežota, arī peldēties un makšķerēt var brīvi. “Protams, ikvienam jāsavāc savi atkritumi un ugunskuru drīkst kurināt tikai tam speciāli paredzētās vietās. Tas, ka īpašnieks ir valsts, nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir šā resursa īpašnieki un pret savu mantu jāizturas kā gādīgam saimniekam,” skaidro RSU docente Kudeikina.
Latvijā ir 203 publiskie ezeri, kas ir valsts īpašums. Publiskās upes statuss ir 42 upēm. Jāpiemin gan, ka dažas no upēm ir publiskas visā to garumā, citas – tikai noteiktos posmos. Lielākais valsts mežu apsaimniekotājs ir akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, kas pie valsts mežiem ir izvietojis informatīvo zīmi ar savu logo.
