Par Rīgas apkaimju biedrību nozīmi un pilsoniskās sabiedrības lomu mūsdienu pašvaldībā

Uzreiz jāuzsver, ka apkaimju biedrības ir būtiska pilsoniskās sabiedrības daļa. Demokrātiskā valstī un mūsdienīgā pašvaldībā iedzīvotāju pašorganizēšanās, līdzdalība un iniciatīva nav traucēklis lēmumu pieņemšanai – tā ir vērtība. Tieši aktīvi iedzīvotāji palīdz pašvaldībai labāk identificēt lokālās vajadzības, pamanīt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus drošākai, pieejamākai un kvalitatīvākai dzīves videi.

Pēdējā gada laikā publiskajā telpā arvien biežāk vērojamas visai nokaitētas diskusijas par apkaimju biedrību lomu Rīgas attīstībā. RAA uzskata, ka atklātas debates par pilsētvidi un pašvaldības lēmumiem ir nepieciešamas un demokrātiskā sabiedrībā pašsaprotamas. Vienlaikus bažas rada gadījumi, kad argumentētas diskusijas vietā tiek izmantoti vispārinājumi, personīgi apvainojumi vai apšaubīta apkaimju biedrību darbības patiesā motivācija.

Īpaši plaši pēdējā laikā publiski apspriesti vairāki gadījumi – satiksmes organizācijas izmaiņas Grīziņkalnā, Rīgas domes Līdzdalības budžeta konkursa projekta īstenošana pie Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas, kā arī diskusijas par Čiekurkalna ūdenstorņa nākotni. Lai arī šajos jautājumos var pastāvēt atšķirīgi viedokļi, RAA uzskata, ka jebkurai diskusijai jānotiek cieņpilni, argumentēti un faktos balstīti, nevis ar manipulatīvu apgalvojumu palīdzību.

Viena no plašāk publiskajā telpā novērojamām manipulācijām izpaužas apgalvojumā, ka apkaimju biedrības pretendējot paust viedokli “visu apkaimes iedzīvotāju vārdā”. Šāda nostādne ir kļūdaina un pēc būtības neiespējama demokrātiskā sabiedrībā. Apkaimju biedrībām, saprotams, ir vairāk iespēju noskaidrot, kāda ir apkaimes iedzīvotāju attieksme pret aktuālu jautājumu, jo tām mēdz būt vairākos desmitos vai pat simtos mērāms biedru skaits un aktīvi sociālie tīkli, kuros ar aptaujām iespējams noskaidrot ne tikai biedru viedokli, bet arī komentāros uzzināt, vai ir šim viedoklim ir aktīva opozīcija. Apkaimju biedrības organizē arī klātienes sapulces un diskusijas, kas palīdz demokrātiskā ceļā vienoties par visvairāk pieņemamo risinājumu. Taču tas tik un tā nenozīmē, ka apkaimes biedrības viedoklis pretendētu būt par visu apkaimes iedzīvotāju viedokli. Tā nebūtu demokrātiska sabiedrība, ja visiem būtu vienāds viedoklis. Pašvaldībai, kurai gandrīz vienmēr ir gala vārds apkaimes jautājumu lemšanā, apkaimes biedrības viedoklis ir tikai viens no veidiem, kā saprast iedzīvotāju patiesās vēlmes. RAA līdzšinējā pieredze liecina, ka pašvaldība izvērtē arī atsevišķu individuālu viedokļu paudēju teikto.

Šajā kontekstā RAA vēlas uzsvērt vairākus principus, kuru ievērošana ir būtiska demokrātiskā sabiedrībā un argumentētu diskusiju kultūras veidošanā:

1. Apkaimju iedzīvotāju biedrības ir sabiedriska līdzdalības forma, nevis varas institūcija. Apkaimju biedrībām nav īpašu privilēģiju lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībā. To izteiktie priekšlikumi tiek vērtēti tāpat kā citu iedzīvotāju iniciatīvas. Tomēr šo biedrību ieguldījums ir nozīmīgs, jo tās sistemātiski apkopo vietējo pieredzi, seko līdzi pilsētvides procesiem un pastāvīgi uztur dialogu ar iedzīvotājiem un pašvaldību.
2. Brīvprātīgais darbs demokrātijā ir vērtība, kas pelna cieņu. Lielākā daļa apkaimju biedrību pārstāvju līdztekus sabiedriskajam darbam strādā savos pamatdarbos, audzina ģimenes un savu brīvo laiku velta apkaimes attīstības un vietējās kopienas saliedēšanas jautājumiem. Tie ir cilvēki, kuri izvēlas iesaistīties, nevis palikt vienaldzīgi. Tāpēc aizskaroši apzīmējumi vai biedrību pārstāvju publiska noniecināšana neveicina kvalitatīvu sabiedrisko dialogu.
3. Demokrātijā nav “pareizo” un “nepareizo” iedzīvotāju viedokļu. Nav pamatoti biedrību biedru skaitu pretstatīt apkaimes kopējam iedzīvotāju skaitam, lai mazinātu šo organizāciju un to pausto iniciatīvu nozīmi. Pilsoniskā sabiedrība pašos tās pamatos balstās cilvēku iniciatīvā un līdzdalībā. Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības organizēties, paust savu viedokli un aizstāvēt idejas par labāku pilsētvidi.
4. Pilsētvides jautājumos nepieciešama profesionāla un līdzsvarota pieeja. Satiksmes organizācijas, mobilitātes, drošības un publiskās ārtelpas risinājumi ir kompleksi jautājumi, kuru izvērtēšanā jābalstās datos, profesionāļu kompetencē un ilgtermiņa pilsētas attīstības interesēs. Kļūdas ir iespējamas jebkurā procesā, taču tās jārisina konstruktīvi, nevis jāpārspīlē un jāizmanto sabiedrības polarizēšanai.
5. Līdzdalības budžets ir svarīgs instruments iedzīvotāju uzticības stiprināšanai. Rīgas domes Līdzdalības budžeta konkurss ir viens no nozīmīgākajiem iedzīvotāju iesaistes mehānismiem pilsētā ar labiem iesaistes rādītājiem. Tas dod iespēju ikvienam iedzīvotājam pašam konkrēta projekta veidā piedāvāt un virzīt ideju savas apkaimes attīstībai demokrātiska balsojuma ceļā. Vienlaikus iesniegtās idejas vēl pirms to nodošanas balsošanai tiek pakļautas rūpīgam izvērtējumam no dažādiem aspektiem. Tāpēc nedrīkst pieļaut situācijas, kad objektīvi maza grupa “skaļa mazākuma” panāk daudz lielāka skaita iedzīvotāju iebalsota projekta atcelšanu vai tā būtiskas izmaiņas bez projekta iesniedzēja piekrišanas, jo tas mazinās iedzīvotāju ticību savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, devalvējot šā konkursa ideju kā tādu. Lai šis nozīmīgais iedzīvotāju iesaistes instruments saglabātu līdz šim iegūto uzticību, ir būtiski ievērot caurskatāmu un paredzamu projektu īstenošanas procesu, cieņpilni sadarbojoties ar projektu iesniedzējiem un vietējo kopienu.
6. Cieņpilna diskusiju kultūra ir kopīga atbildība. RAA iestājas par atvērtu, profesionālu un cieņpilnu diskusiju vidi gan publiskajā telpā, gan pašvaldības darbā. Kritika demokrātijā ir nepieciešama, taču tai jābūt balstītai argumentos, nevis personīgos uzbrukumos vai nevalstisko organizāciju diskreditācijā.

Mūsu ieskatā Rīga kļūst stiprāka tad, kad tās iedzīvotāji iesaistās, sadarbojas un uzņemas atbildību par savu apkārtējo vidi. Izrādīt iniciatīvu, lai uzlabotu pilsētu, vairotu kopējo labumu, ir cēla un atbildīga rīcība. Apkaimju biedrības apvieno cilvēkus, kuri savu pilsētu neuztver kā abstraktu administratīvu teritoriju, bet gan kā kopīgas mājas, par kurām rūpēties.

Paziņojumu sagatavoja biedrības Rīgas Apkaimju alianse valde.