Valters paguvis iepazīt slimnīcu no dažādiem skatpunktiem. Tagad viņš ir medicīnas asistents hematoonkoloģijas nodaļā un ar savām mentorēm dakterēm Santu Kursīti un Lieni Smani darbojas pētniecībā. Viņiem rokās Valsts asinsdonoru centra kampaņas karogs. Foto — no personīgā arhīva
Pirms ķeramies pie sarunas, lūdzu Valteru nodemonstrēt savu superspēju. «Se ujādārts unrēB ājaksinīlk setātisrevinu ācīnmils špok timsdaprteč udag amucev.» Viņš spēj uz sitiena atkārtot teikumu, sakot katru vārdu no otras puses. «Vārds parādās galvā, domās to dzirdu, sadalās no otras puses pa zilbēm, tad pa zilbēm sakārtoju burtus,» Valters paskaidro.
Šo ķērienu ģimene atklāja, kad zēnam bija četri pieci gadi un viņš iemācījās lasīt. Talantu izkopa, braucot mašīnā un vēkšpēdus atkārtojot radio diktora lasītās ziņas. Tas palīdzējis iegrožot skrienošo prātu, saka 22 gadus vecais Valters.
Valters studē medicīnu — rudenī sāksies piektais studiju gads — un kopš 14 gadu vecuma strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Skolas vasaras brīvlaikos viņš te nonāca apzināti. «Bija kaut kur jāstrādā, un labāk to darīt tur, kur potenciāli var būt interese.» Noskatījies seriālu Grejas anatomija un Ēnu dienā viesojies slimnīcā, viņš nolēma, ka nākotni saistīs ar medicīnu. Ģimenē saiknes ar šo jomu nebija. «Tāpēc tik agri sāku strādāt slimnīcā — bija sajūta, ka esmu nulle šajā jomā un būs vieglāk izsisties, ja kādu pazīšu.» Valters apzinājies, ka kļūt par ārstu būs ilgs un grūts ceļš. «Mazliet esmu kontrolfrīks — jau 14 gadu vecumā sāku pa to taciņu iet.»
