Ulim Vēveram ir augstākā juridiskā izglītība, bet, kad finanšu krīzē 2008. gadā zaudēja darbu, aizgāja strādāt uz Rīgas pašvaldības policiju
Rīgas pašvaldības policijas policists Ulis Vēvers pats prezīci neatceras ne datumu, ne laiku, kad saņēma izsaukumu par zēnu, kurš Teikas rajonā bez apaviem un virsdrēbēm izskrējis no mājām. Atminas tikai, ka viņam teikts — puika aizskrējis tuvākās viesnīcas virzienā. Ulis ar kolēģi skrējuši pa ielām un meklējuši puiku.
«Ir! Puiku atradām!» Uļa teiktais saglabājies pie formas tērpa piestiprinātās videokameras ierakstā. Tajā arī fiksēts, ka tas noticis 4. februārī pulksten 2.20 naktī, kad Rīgā gaisa temperatūra bija 13 grādu zem nulles. «Nāc šurp!» ierakstā Ulis saka sniegā gulošajam, bet viņš nekustas, tikai kunkst. Pa rāciju Ulis ziņo, ka nav skaidrs, zēns ir apreibinājies vai viņam psihiskas veselības problēmas, bet «nav labi ar viņu». Policisti izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un ienes puiku blakus esošajā skolā. Gaidot mediķus, Ulis mierīgā balsī runā ar zēnu: «Viss būs kārtībā. Būs labi! Dakteri izsaucām. Neuztraucies!»
