Kanādā dzimušajai latvietei Guntai Dreifelds subtitrus palīdz veidot gan angļu, franču, itāļu un vācu valodas zināšanas, gan mūzikas izglītība. Mūzika Guntu pavada, ne tikai strādājot operā, bet arī dziedot Kanādas latviešu korī, ar kuru koncertējusi arī Latvijā. Foto — Teiya Kashara
Pirms 41 gada Kanādas Operas Toronto direktoram Lotfi Mansuri prātā iešāvās revolucionāra doma — kāpēc gan virs skatuves nevarētu rādīt subtitrus, gluži kā filmās un seriālos? Lai ideju pārvērstu realitātē, pie projekta sāka strādāt vesela komanda, viena no iesaistītajām bija arī Toronto dzimusī latviete Gunta Dreifelds. «Es vienkārši biju īstajā vietā un īstajā laikā,» viņa pieticīgi saka, kaut arī Guntas darba rezultātā 1983. gada janvārī Kanādā un visā pasaulē pirmo reizi bija iespējams vērot Riharda Štrausa operas Elektra iestudējumu ar subtitriem angļu valodā.
«Pirms tam cilvēki pirms katra cēliena lasīja tulkotu notikumu atstāstu, bet pēkšņi arī izrādes laikā bija iespējams saprast, ko katrs varonis domā un jūt,» saka Gunta, kura jau kopš pirmajām dienām atbild par libretu pielāgošanu subtitru formātam. Uzdevums nav vienkāršs, katrā rindā ietilpst ap 20 rakstzīmju, tāpēc teksts ievērojami jāīsina. «Pirms titru veidošanas es vienmēr noklausos partitūru, tad sadalu to laika kodā, kuram vēlāk pielāgoju tulkojumu un subtitrus,» skaidro Gunta. Viņas pirmie subtitru darbi tika projicēti ar diapozitīvu projektoru. «Viens diapozitīvs varēja maksāt pat 14 dolārus, bet vienai izrādei tādu bija vajadzīgi simtiem. Tāpēc bija nepieciešams strādāt uzmanīgi, jo kļūdas labot bija dārgi,» stāsta Gunta un piebilst, ka viņas šķūnī joprojām glabājas vairākas kastes ar vēsturiskajiem diapozitīviem, kurus gadu gaitā nomainījušas jaunas tehnoloģijas.
