Antons Celovaļņiks (pa labi) teritoriālās aizsardzības vienības postenī pie Kijivas. Foto no privātā arhīva.
Kijivietis Antons Celovaļņiks ir arhitekts un skolotājs, kurš kara pirmajās dienās brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt savu zemi. Uz fronti viņu neņēma militārās pieredzes trūkuma dēļ. Tad vīrietis iesaistījās teritoriālās aizsardzības vienībā kopā ar citiem iedzīvotājiem no galvaspilsētas pievārtē esošā ciemata, kurā dzīvo viņa vecāki. Pirmie pāris mēneši pagāja, stāvot postenī. «Dežurējām. Vērojām debesis un zemi. Centāmies palīdzēt zaldātiem, kas bija tuvumā, uzdienējos par posteņa vecāko,» atceras Antons. Tolaik bija vēl ziema, un, lai sasildītos, Antonam radusies ideja veidot dažādas skulptūras no apkārtnē bagātīgi atrodamā māla.
«Postenī vēroju gaisa kaujas. Ar laiku pie tām pierod, bet sākumā tas šķita iespaidīgi. Kā lidmašīnas dzenas pakaļ lidmašīnām. Kā strādā pretgaisa artilērija. Kā raķetes dzenas pakaļ lidmašīnām. Uz to skatoties, izdomāju dažādus sižetus pēc senslāvu vai vikingu motīviem,» Antons stāsta. «Sākumā tas bija kā hobijs. Tagad prātojam, varbūt censties pārdot tos izsolē, un iegūtos līdzekļus atdot Ukrainas armijai.»
