Jelizaveta Fatajeva ar mammu Oksanu tagad dzīvo Frankfurtes piepilsētā. Foto — The New York Times.
Mariupoles teātra sabombardēšana ir viens no šaušalīgākajiem Ukrainas kara noziegumiem, ko šogad pastrādāja Krievijas armija. Vairāki izdzīvojušie stāsta, kas tur īsti notika un kā viņiem pašiem izdevās izglābties
Jelizaveta Fatajeva sēdēja pagrabā uz segas blakus savam draugam, kad virs galvām atskanēja sprādziens. Nodrebēja visa ēka. Ausīs ietriecās milzīgs troksnis, viņa samiedza acis. Kad tās atkal atvēra, visapkārt bija apmetuma putekļu mākonis. Viņa ievilka elpu un aizrijās. Ausīs džinkstēja. Blakus sāka klepot cilvēki. Tad kliedzieni.
Viņa ar acīm meklēja draugu. No putekļiem iznira puiša seja. Drauga acis bija izplestas no šausmām. «Kā traka cilvēka acis,» viņa nodomāja.
Caur putekļiem parādījās vēl viena vīrieša seja. Tā bija nošķiesta sarkana. Viņš kaut ko kliedza. Sākumā Jelizaveta nespēja saklausīt, tad izdzirdēja: «Visi skrieniet augšā!»
