Autoritārisma epidēmija apdraud arī Latīņamerikas lielāko demokrātiju
Svētdien Brazīlijas galvaspilsētā pūlis ielauzās parlamenta un Augstākās tiesas ēkās un prezidenta pilī, demolēja telpas, piekāva vairākus žurnālistus un pieprasīja atdot atpakaļ «nozagtās» vēlēšanas, proti, par to uzvarētāju atzīt iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru. Jaunievēlētais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb vienkārši Lula, kurš stājās amatā 1. janvārī, nodēvēja to par «bezprecedenta gadījumu». Policija ātri vien savaldīja pūli, svētdien aizturēja vairāk nekā 200 nemiernieku un vēl vairāk nekā tūkstoti pēc Augstākās tiesas rīkojuma pirmdien nojaukt protestētāju nometnes. Taču tas diemžēl nebija bezprecedenta gadījums.
Brazīlijas vēsturē ir bijis pat militārs apvērsums 1964. gadā, pēc kura valstī līdz 1985. gadam valdīja militāra diktatūra. (Tagad protestētāji bija ierīkojuši apmetni arī pie armijas galvenās mītnes, cerēdami, ka militāristi tāpat varētu rīkoties arī šoreiz.) Tomēr tiešs precedents nupat notikušajam acīmredzami bija nemieri Vašingtonā pirms diviem gadiem, 2021. gada 6. janvārī, kad vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju pūlis ielauzās Kongresa ēkā un mēģināja nepieļaut Džo Baidena apstiprināšanu par prezidentu.
