Normunds Jērums.
Dienās, kad nav dežūras policijā, Normunds Jērums (40) brauc uz Tērvetes mežu, kur cērt un zāģē baļķus koka pils rekonstrukcijai. Šovasar durvis atvērtas un visi interesenti var redzēt bagātību, kādā pirms tūkstoš gadiem dzīvoja zemgaļi
Lai nokļūtu Tērvetes koka pilī, jāpagriež mugura pilskalnam, kur 12.gadsimtā atradās zemgaļu valdnieka Viestarta pils un tās priekšpilsēta, bet tagad ir pilskalns un Annas Brigaderes muzeja Sprīdīši autostāvvieta. Ejot pa skuju un čiekuru klātu taciņu, jāatgāž galva, lai paugura virsotnē koku ielokā ieraudzītu no rupji tēstiem baļķiem celto Tērvetes pili. Izskatās varena. To apjož vienkāršs zedeņu žogs, un pagalmā stāv tēsti baļķi.
Meža pakalns, kuru Tērvetes novada dome atvēlēja pils rekonstrukcijai, izvēlēts apzināti. Tas ir ārpus arheoloģiskā zonējuma - tas nozīmē, ka, visticamāk, kalns senatnē nav apdzīvots un tajā netiks plānoti arheoloģiskie izrakumi. To Normundam Jērumam bija svarīgi zināt. Ikdienā viņš strādā Valsts policijā, taču Normundam ir maģistra grāds vēsturē, un Latvijas Vēstures institūtā viņš gatavo zinātniskos pētījumus par zemgaļu materiālo kultūru. Kā vēsturniekam viņam ir svarīgi, lai darbs zemgaļu senvēstures popularizēšanai netraucē vēstures pētniecību.
