Adams Mihņiks. Foto — Reinis Hofmanis.
Slavenais poļu disidents Adams Mihņiks (77) stāsta par liberāļu cīņu pret autoritārismu Polijā un to, kāpēc viņš nav zaudējis cerības uz pozitīvām pārmaiņām Krievijā
Jau simtiem gadu Polija bijusi viens no galvenajiem šķēršļiem Krievijas impēriskajām tieksmēm Centrāleiropā un Austrumeiropā, un pēc 1968. gada Prāgas pavasara apspiešanas Čehoslovākijā nākamajos divdesmit gados Polija kļuva par padomju bloka valsti, kur visaktīvāk izpaudās pretestība Maskavas diktātam. 70. gados Polijā plauka pagrīdes disidentiskā kultūra ar neoficiālām organizācijām, piemēram, Strādnieku aizsardzības komiteju, un pat savām pagrīdes izdevniecībām.
1980. gadā Polijā tika izveidota arodbiedrība Solidaritāte, pirmā neatkarīgā sabiedriskā kustība padomju bloka valstīs kopš staļinisma iedibināšanas. Arī pēc Solidaritātes apspiešanas un ārkārtas stāvokļa ieviešanas 1981. gada beigās pretestība režīmam turpinājās, un 1989. gadā sociālistiskais režīms bija spiests vienoties ar opozīcijas pārstāvjiem tā sauktajās «apaļā galda sarunās» par lielā mērā brīvu vēlēšanu sarīkošanas tā gada jūnijā. Solidaritātes gandrīz simtprocentīgā uzvara bija pirmais lielais solis uz sociālisma sistēmas demontāžu Maskavai pakļautajās Centrāleiropas valstīs.