Helēna Heinrihsone un Auguste Petre mākslinieces darbnīcā Baznīcas ielas namā Rīgā. Foto — Reinis Hofmanis.
Mākslinieces Helēnas Heinrihsones jaunās izstādes Klejotāji kuratore ir viņas mazmeita Auguste Petre. «Viena no otras daudz mācījāmies,» abas atzīst, mākslas pasaulē sastrādājoties pirmoreiz
Sarkanie un violetie toņi saplūst, vilina un mazliet biedē. Uz krāsu fona redzami primāti — baros un pavisam vieni, dusmīgi un izmisuši, apjukuši, arī laimīgi un cerību pilni. Tieši krāsas un kaislība visprecīzāk raksturo jaunākos mākslinieces Helēnas Heinrihsones darbus izstādē Klejotāji, kas līdz 9. novembrim skatāma Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.
«Helēna Heinrihsone jau ilgstoši ir viena no spēcīgākajām personībām Latvijas glezniecības ainā,» saka mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Un norāda, ka Heinrihsone ir pirmā sieviete no 70. gadu jauno mākslinieku paaudzes, kuras darbi nokļuva Mākslas muzeja ekspozīcijā. Līdz 90. gadiem muzejā bija izstādīti tikai mākslinieču klasiķu — Hildas Vīkas, Aleksandras Beļcovas, Martas Langes un citu — darbi. «1990. gadā notika Helēnas Heinrihsones darbu izstāde, tikai pēc tam, 1992. gadā, Maijas Tabakas lielā darbu izstāde. Sekoja Birutas Delles un Aijas Zariņas darbu ekspozīcijas,» atceras Lāce. Lielo pārmaiņu laiks 90. gados atbrīvoja muzejus no pārspīlēta ministrijas diktāta. «Ja šīs pārmaiņas nebūtu notikušas, iespējams, Helēnas izstāde nenotiktu arī tad. Taču viņa jau tobrīd bija spilgta māksliniece.»
