Par IR

Esmu zīmējis ilustrācijas sākumā laikrakstā Diena, pēc tam žurnālā Ir. Man ir gleznotāja izglītība, bet pašlaik galvenokārt nodarbojos ar datorspēļu izstrādi kopīgā uzņēmumā ar manu brāli Andreju Kļaviņu.

Pirmo reizi Ir redakcijā nonācu kā “ēna” 11 gadu vecumā, jo man ļoti patika veidot mājas avīzes un gribēju redzēt, kā strādā īstie žurnālisti. Pāris gadus vēlāk — 2019. gadā — kļuvu par Ir sociālo tīklu redaktori, bet drīz vien man piedāvāja pamēģināt kaut ko uzrakstīt. Rakstu jau piecus gadus, un Ir ir bijusi mana vislielākā un vislabākā skola. 

Rakstu tekstus. Par žurnālistu kļuvu, kad bruka padsavienība un žurnālistika atguva neatkarību. Kopš Dienu ir anektējuši oligarhi, kopā ar draugiem un domubiedriem turpinu vērot politiku un mācīties latviešu valodu žurnālā Ir. Žanri – komentārs, intervija, raidieraksts.

Visvairāk man patīk cilvēkstāsti. Šķiet būtiski aiz tituliem, amatiem, dzīves lomām saskatīt cilvēku, atklāt to, kas citu acīm parasti apslēpts. Nav skaistāka brīža kā dvēseļu satikšanās. Un ja to vēl izdodas atspoguļot žurnālā!

Esmu kaislīga lasītāja un kaislīga kristiete. Man svarīga ne tikai horizontāle, bet arī vertikāle.

Bērnībā mana mīļākā grāmata bija medicīnas enciklopēdija, šī joma ļoti interesē joprojām, tāpēc mājās sevi saucu par amatierdakteri. Līdz vidusskolai domāju, ka studēšu pedagoģiju. Pēc tam gribēju būt policiste, stāties armijā, kļūt par psiholoģi. 14 gadu vecumā sāku rakstīt Liepājas rajona avīzē Kursas Laiks un sapratu – žurnālistika ir iespēja būt visās šajās jomās un lomās. Tagad šo iespēju izbaudu žurnālā Ir. 

Žurnālistikā esmu kopš 1989. gada, sākot ar pašiem pamatiem — toreizējo Latvijas Universitātes avīzi. Lielāko profesionālo izaugsmi man deva laikrakstā Diena nostrādātais laiks, bet pēc tajā piedzīvotā oligarhu apvērsuma ar gandarījumu pievienojos, manuprāt, labākajai žurnālistu komandai žurnālā Ir.

Žurnālistikā esmu kopš 1983.gada. Darbā izdzīvoti padomju varas pēdējie gadi un dokumentēta Latvijas neatkarības atgūšana, vēlāk pati mācījos un citiem palīdzēju apgūt Rietumu žurnālistikas standartus Latvijas mediju vidē.

Tehniskais redaktors jeb žurnālists, kurš neraksta, bet, piemēram, izlasa visus burtus un pieturzīmes. Vēl vairāk gribētu lasīt kriminālromānus, patīk teātris, tautas dejas. Neciešu tviteri un feisbuku.

Jaunībā studēju teātri, bet sanācis tā, ka ilgus gadus strādāju par nedēļas žurnālu redaktori - vispirms Diena pielikumā Sestdiena, bet kopš 2010. gada žurnālā Ir. Redaktora darbu dažkārt prātā salīdzinu ar režisoru teātrī. Gan režisors ar aktieriem, gan redaktors ar žurnālistiem rada savu pasauli, kas spēj cilvēkus gan sadusmot, gan iepriecināt un iedvesmot. Vienīgā atšķirība - mākslas pasaule ir izdomāta, bet mūsējā - īsta. 

Strādājot žurnālā, mani fascinē iespēja satikt neparastus, spraigi domājošus un uzņēmīgus cilvēkus. Gan redakcijā, gan intervijās.

Vadu žurnāla Ir Nauda ikdienu un interesējos par personīgajām finansēm, tehnoloģijām, kas apvērš ierasto lietu kārtību, un kultūras norisēm.

.