Andris K.Bērziņš
Decembrī man bija tas gods vadīt paneļdiskusiju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa foruma pasākumā, kur biju uzaicinājis manu kādreizējo kolēģi, zviedru Krisu Pēšonu kā galveno runātāju. Redzot, ka skatītājos neviens nelietoja sinhronās tulkošanas austiņas, piedāvāju visu diskusiju noturēt angļu valodā, lai mūsu viesim būtu vieglāk saprast un piedalīties. Dāma, kuras skaļo iebildumu dēļ tomēr palikām pie latviešu valodas, pēc pasākuma man vēl dusmīgi aizrādīja, ka man trūkstot pašcieņas, ja es «viena zviedra dēļ» piedāvāju pasākumu rīkot angļu valodā. Mēs palikām katrs pie savām domām, bet šis gadījums man atgādināja, cik viegli ir sajaukt biznesa realitātes nepieciešamību (kā arī elementāru pieklājību pret viesiem) ar mūsu tautas neapšaubāmo vajadzību cīnīties par nācijas izdzīvošanu.
