«Kaut arī ES pastāv uz to, ka kūdra ir neatjaunojamie dabas resursi, tā tomēr atjaunojas,» apgalvo SIA Līvānu kūdras fabrika valdes priekšsēdētājs Pēteris Romanovskis.
Savulaik Līvānos, sagaidot Kārli Ulmani, no kūdras cēla goda vārtus. Tagad kūdra tiek izmantota ne vien dārzkopībā, bet arī superjutīgu gaisa filtru ražošanā
Trīstūkstoš hektāru plašais Skrebeļu purvs atrodas kilometrus desmit no Līvāniem, Rožupes pagastā. Pēc padomju laikos veiktiem aprēķiniem, jau 2013.gadā no šejienes vajadzētu izvest pēdējo kūdras kravu. Taču SIA Līvānu kūdras fabrika valdes priekšsēdētājs Pēteris Romanovskis zina, ka tā vis nenotiks. «Mums šeit būs ko rakt vēl gadus divdesmit vai pat trīsdesmit,» skaidro vadītājs, kurš uzņēmumā strādā jau kopš 1992.gada - uzreiz pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas sācis kā mehāniķis.
Padomju laikos Līvānu fabrika ieguva vairāk nekā miljonu kubikmetru kūdras gadā, bet pērn tikai ap 400 tūkstošiem kubikmetru jeb 50 000 tonnu mitras kūdras. Būdams viens no lielākajiem kūdras ražotājiem, Līvānu uzņēmums precīzi atspoguļo kopainu visā nozarē, jo Latvijā kūdras ieguves apjoms, salīdzinot ar aktīvajiem 60.gadiem, ir samazinājies reizes desmit. Daudzviet kūdras ieguve gandrīz pilnībā apstājās, jo, līdzko sabruka kolhozi, kas kūdru izmantoja lopu pakaišiem, radikāli mainījās pieprasījums. Arī Līvānos no 200 strādājošajiem palika 20.
