Arhitektūra, kuras dēļ ir vērts doties uz Somiju un Igauniju
Par arhitektūras tūristi es kļuvu 90. gados, kad studēju vasaras skolā Helsinku Tehniskajā universitātē, kas mūsdienās ir pazīstama ar nosaukumu Ālto Universitāte un apvieno vairākas mākslu, dizaina un arhitektūras skolas. Universitātes pilsētiņa atradās Espo, kur no Helsinku centra varēja nokļūt ar autobusu, izkāpjot pieturā priežu sila malā. Tur kopā ar citiem studentiem pirmo reizi iepazinu slavenā somu modernista Alvara Ālto darbus un sapratu, ka betons, koks un ķieģelis var būt arī skaists un arhitektūra kopā ar ainavu rada neatkārtojamu pieredzi. Somijā esmu atgriezusies vairākkārt un arī šogad plānoju lidojumu uz Helsinkiem arhitektūras dēļ.
Lai arī atklāta jau pagājušā gada decembrī, šogad tiks pilnībā pabeigta Helsinku Centrālā bibliotēka Oodi, kas nodēvēta par jaunās ēras bibliotēku. Tikai trešdaļu no ēkas aizņem grāmatu bibliotēka — viss pārējais atvēlēts mūža izglītības, demokrātijas, runas brīvības, dažādu prasmju un citu Somijai svarīgu vērtību stimulēšanai. Kā tas darbojas praksē, drīz uzzināšu, tāpat būs interesanti atgriezties slavenās Helsinku Dzelzceļa stacijas rajonā. Stacijas ēkai šogad simtgade, tā ir somu arhitektūras, vēlīnā nacionālā romantisma lepnums, kas pēc Eliela Sārinena projekta pabeigta 1919. gadā. Oodi un stacijas tuvumā apskatāms vēl kāds jaunums — Amos Rex, pazemes būve, laukums un renovēts izcils 30. gadu funkcionālisma arhitektūras komplekss ar kinoteātri un izstāžu zālēm. Interesanti, ka iznāks atgriezties arī bijušajā studiju vietā, jo neesmu vēl redzējusi modernās mākslas muzeju EMMA, kas pagājušajā gadā saņēma labākā Somijas muzeja titulu un pirms kāda laika tika atvērts atjaunotā 60. gadu brutālisma arhitektūras stila tipogrāfijas ēkā.
