Visam, ko var apēst, būs sava ballīte
Mans ceļojums iegūst īsto garšu tikai tad, ja ir uzieta kāda no tūristiem labi noslēpta, vietējo iedzīvotāju iecienīta ēstuve. Un kas par to, ja savureiz tas nozīmē «apēst to, nezin ko», jo vietējās valodas zināšanas ir trūcīgas, bet ar žestiem vien nepietiek? Sanāk kulinārā krievu rulete, ticībā un paļāvībā gaidot, ka tas, kas trāpīs manā šķīvī, aizķers arī garšas kārpiņas un sirdi.
Tomēr tā ir tikai viena ēdienreize, kurai drīz pienāk gals. Krietni labāk, ja iecienītai ēdamlietai ir veltīts vesels pasākums. Itāļi šajā ziņā ir meistari — ir gandrīz neiespējami atrast kādu ēdienu, dzērienu vai dabas velti, kam šajā gardēžu zemē netiktu veltīts vismaz viens «festiņš».
Ja interese ir profesionāla, ir lietderīgi apmeklēt lielās tirdzniecības izstādes Vinitaly vai Cibus. Savukārt, lai sajustu autentisku garšu, smaržu un tradīciju kolorītu, ir vērts maršrutā iekļaut kādus no vietējai ēdamlietai veltītajiem svētkiem, kuri regulāri tiek rīkoti katrā sevi cienošā ciemā. Tiesa, jo mazāks miestiņš, jo sarūk cerība atrast informāciju internetā. Un tā, visticamāk, būs tikai itāļu valodā, tāpēc labāk uzreiz meklēt pēc vārda sagra, kas nozīmē pilsētas svētkus, brīvdabas festivālu. Labs ziņu avots ir naktsmītnes. Reiz, nakšņojot iecienītajā agriturismo (nelielas lauku naktsmītnes Itālijā, galdā tiek likti pašu izaudzēti labumi un visbiežāk saimnieki arī uzņem viesus), uzzināju, ka nākamajā dienā ciema iedzīvotāji atrādīs savus ražojumus uz centrālās ielas, būs vīns, ēdiens un svētki visu dienu.
