Čili pipars neatstāj vienaldzīgu nevienu. Vēsā laikā tas spēs uzkarsēt jebkuru maltīti
Viens kodiens, un mēle sastingst, iestājas īslaicīgs apjukums — spļaut laukā vai rīt nost, acīs sariešas asaras, un kļūst tik silti, ka jānovelk džemperis. Par šo efektu jāpateicas čili piparā esošajai aktīvajai vielai kapsaicīnam, kas satur daudz A un C vitamīnu, samazina cukura līmeni asinīs, uzlabo vielmaiņu un gādā virkni citu iemeslu, kāpēc čili vērts iekļaut ēdienkartē.
Čili pipara dzimtene ir Meksika, kur tas audzēts un lietots uzturā jau izsenis. Uz citu tautu šķīvjiem šis asumiņš nokļuva 15. gadsimtā, kad uz Eiropu to atveda Kristofors Kolumbs. No Portugāles pa jūras ceļiem tas izplatījies līdz pat Turcijai, kas ar to iepazīstināja Balkānu tautas. Mūsdienās pazīstamas ap 200 čili šķirņu, kas visvairāk tiek audzētas Meksikā, Ķīnā, Indijā — zemēs, kur čili kļuvis par stabilu tradicionālās virtuves sastāvdaļu.
