Aivars Kļavis. Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Aivara Kļavja romāns Melnais akmens aizrauj ne tikai pusaudžus, bet arī pieaugušos
Rakstniekam nevar būt grūtāka uzdevuma kā uzrakstīt grāmatu pusaudžiem. Lielie, kuri ieraduši lasīt, paši atrod savas grāmatas. Mazajiem tās lasa priekšā vecāki. Bet literatūrā jābūt kam patiesi lieliskam un aizraujošam, lai to no brīvas gribas, neviena nepiespiesti, lasītu pie Instagram garuma tekstiem pieradušie tīņi. Tāpēc apbrīnas vērta ir pieredzējušā rakstnieka Aivara Kļavja triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi pirmā grāmata Melnais akmens. Romānu par pirmbaltiem tāltālos aizlaikos lasa pusaudži! Turklāt ne tikai viņi, arī viņu vecāki un jaunākie brāļi un māsas.
Kā jums ienāca prātā, ka pusaudžiem varētu interesēt senvēstures laika notikumi?
Par šo senvēstures laiku sāku domāt, kad [2012. gadā] pabeidzu vēsturisko romānu ciklu Viņpus vārtiem. Rakstot par bīskapu Albertu un Kaupo, Kurzemē un Vidzemē dzīvojošajām baltu tautām, radās loģisks jautājums — no kurienes baltu tautas te uzradās? Kas pirmie atnāca uz Latvijas teritoriju? Bet es uzreiz sapratu, ka par šo laiku nevar rakstīt grāmatu pieaugušajiem, jo materiāli par senvēsturi ir pretrunīgi, vēsturniekiem ir daudz neskaidrību un dažādi viedokļi.
