Korista Šmuljāna lomā Matīss Kučinskis (centrā). Foto — Agnese Zeltiņa
Nacionālā teātra izrāde Dumpīgā Rīga — aizkustinoša pasaka nav sanākusi
Mums ar režisoru Klāvu Melli ir kas kopīgs. Es bērnībā daudz laika pavadīju Dimā romānu galma intrigu, Goloni eņģeliskās Andželikas romantisko dēku un Latīņamerikas ziepju operu sabiedrībā, un pret pavestām jaunavām, zagtiem bērniem un neģēļiem man ir siltas jūtas. Mellim arī, un to viņš šosezon apliecina jau otrreiz — Dailes teātra izrādei Meža gulbji seko mūsu lubu literatūras meistara Rutku Tēva romāns Dumpīgā Rīga Nacionālajā teātrī. Tomēr šoreiz lieta sarežģīta: atzīt šo izrādi par veiksmi roka neceļas, kaut režisora iecere šķiet potenciāli spoža.
Ideja pievērsties «vieglajam» repertuāram ir ļoti laikmetīga. Lubu jeb viegla satura darbi bez paliekošas mākslinieciskas vērtības ir veiksmīga industrija, kas ļauj Hallmark pelnīt miljardus ar filmām par inkognito prinčiem, bet izdevniecības un fan fiction vietnes pārpludina ar darbiem jebkurai fantāzijai. Arī pieaugušie ilgojas pēc pasakām, un kāpēc lai teātris šīm ilgām neatsauktos?
