Topošās muzikālā teātra aktrises rožu lomās ir labs kontrasts Daiņa Gaideļa spēlētajam gļēvajam Ķēniņam. Foto — Marko Rass.
Dailes teātrī iestudētie Meža gulbji ir lieliska topošo muzikālo aktieru parāde, tomēr ar to vien ir par maz
Nāk Ziemassvētki, kad cilvēkiem labs prāts un ilgas pēc siltuma, skaistuma, spožuma. Tādā laikā izteikt savu kritisko vērtējumu par izrādi, ko izpērk momentā un pavada ar stāvovācijām, ir vienkārši muļķīgi. Taču vienmēr jau nevar rīkoties gudri. Jā, man šī izrāde liekas pusdarīts darbs ar daudziem vaļējiem galiem un stipri problemātisku vizuālo tēlu.
Bet! Tieši tāpat kritiķi vaimanāja pirms turpat 30 gadiem, kad Raimonda Paula un Māras Zālītes Meža gulbji, dziesmu spēle bez runāšanas (tas laikam būtu precīzākais žanra apzīmējums) Arņa Ozola režijā Dailes teātrī piedzīvoja pirmuzvedumu. Vai tas traucēja Meža gulbjiem kļūt par leģendu, bet jaunākā brāļa dziedājumam par veco zābaciņu — par hitu? Itin nemaz.
