Britu muzeja lasītava. Publicitātes foto
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Šogad Domuzīme lasītājiem piedāvā īpašu tulkojumu sēriju, kuras saturisko veidošanu uzņēmies Rūdolfs R. Vītoliņš (Mag. hist). Izvēle kritusi uz sešiem britu un vācu vēstures vai literatūras tekstiem, kas ne tikai nojauc robežas starp abiem šiem radniecīgajiem žanriem, bet arī iemieso pasaules noslēpuma valdzinājumu; māku saraudzīt vispārzināmajā mīklaino, tāpat nepakļāvību vēlmei it visam dot skaidrojumu.
Velsiešu rakstnieks Artūrs Mākens (Arthur Machen, 1863—1947) ir viens no ievērojamākajiem Viktorijas laikmeta autoriem vēlīnās gotikas žanrā. Romāns Trīs viltvārži (The Three Impostors, 1895) darināts tehnikā «stāsts stāstā». Tā centrā ir dažādu cilvēku izklāsti par notikumiem, kurus vieno centieni iegūt retu antīku monētu — zelta Tibēriju. Sižets ļauj virzīt Mākena pārdabisko stāstu centrālos motīvus: pilsētas maģiskā pieredze, senatnes sakralitāte lauku ainavā, prasme ļauties saviļņojumam par pasaules brīnumainību. Šīs intereses tulkotajā fragmentā iemieso vārds Avalonijs — to Mākens radījis, sievietes vārdu Vallaunius, kas redzams uz kādas 1849. gadā Anglijā atrastas romiešu apbedījuma plāksnes, apvienojot ar karaļa Artura mītiskās atdusas vietas nosaukumu Avalona. Šādi britu salu antīkā jeb pagāniskā vēsture saplūdināta ar viduslaiku literatūras tradīciju. Zīmīgi, ka pats Mākens pieņēma vārdu Frater Avallaunius, kad viņš 1899. gada novembrī iestājās Zelta rītausmas ordenī. Ordeņa biedri bija arī rakstnieki Eldžernons Blekvuds, mistiķis Arturs Edvards Veits (Sacramentum Regis) un dzejnieks un dramaturgs Viljams Batlers Jeitss (Daemon Est Deus Inversus). Mākena darbība ordenī gan nav uzskatāma par produktīvu nedz okultā, nedz radošā ziņā.*
