
Toms Treibergs ir latviešu dzejnieks, žurnālists un aktieris. Trīs dzejas krājumu autors. Raksta kultūras publicistiku portālā TVNET un epizodiski atgriežas pie spēju trenēšanas atdzejā. Lietuvā šogad iznāca viņa dzejas krājums Biezoknis (2019). Pavasarī Toms ar saviem darbiem iepazīstināja dzejas interesentus Leipcigā un Berlīnē.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
***
Starp mums ir skatlogs.
Apģērbu veikals, kurš slīd pa gājēju ietvi.
Gaiss ir tik tīrs, bez izplūdes gāzēm.
Esmu iemācījies rēķināt,
un man vairs nav blaugznu.
Tu vairs nedzer un domā par krīzes centra
dibināšanu cilvēkiem, kuri
ieradušies pilsētā
pagājušajā naktī.
Stikls ir matēts.
Ugunsdrošs.
Redzu, kur iespraust
telefona lādētāju.
Ir pagājuši 3000 gadi.
Zvana no bibliotēkas.
Nerunā.
***
Piepeši dzīve palika par koka klucīšu spēli Jenga.
Jo vairāk es pieliku klāt tornim, kurš kļuva arvien augstāks un augstāks, jo mazāk klucīšu man atlika.
Bija nakts, dziļa kā atvērta kanalizācijas lūka.
Benzīntanka pārdevēja atdeva pēdējās salvetes, lai mēs varētu saslaucīt to, kas no mums bija palicis pāri.
Lieli apsolījumi par gaišu nākotni zvārojās kopā ar vižņiem kanāla viļņos —
es tevi auklēju kā mazu bērnu, kurš noguris pats no sava svara.
Gaiss bija pilns ar matemātiku, kuru izmantot mierinošam reizrēķinam, vēl un vēlreiz atkārtojot: «Tu taču šeit jau vienreiz gāji, vai patiešām vairs neatceries?»
Kungs, ielaid mūs savas Sirds kambarī patverties no brīvības, kura mūs medī kā lūsis klajumainā priedājā; glāb mūs, Kungs, savā patiesībā, jo Tava alga ir mūsu vienīgā rītdiena.