Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
Evija Puķe-Jansone pirms pāris gadiem pievērsusies dzejai, pašlaik mācās Literārajā akadēmijā. Žurnāliste, aizraujas ar svešvalodām. Ik pēc laika maina valstis kā īres dzīvokļus, bet vasaras — tās pieder Latvijai. Aiz loga — apsnigusi Maskava.
Pļaujot aizaugušu dārzu,
kaimiņš ieraudzīja zalkti.
Iegūglēja: «zalktis».
Tā, tā, tā —
dievība, mājas svētība,
nogalināt labāk nevajag.
Pabiksti ar koku, šis apvainosies,
aizlocīsies uz citu pusi.
Vai regulāri pļauj zāli,
gaisma vienmēr
ir čūskas nāve.
Tā nu viņš pļauj,
vienmēr līdzena vieta.
Dienā — saule,
naktī — prožektori.
Tadžikistāna. Rudens
strauja upe
zelta kalnos
strauji akmeņi
zelta kokos
zelta saule
zelta sienās
tēva roka
zibenīga
paklausi dēls
pakausis dēla
zelta pagale
atskabargaina
todien tēvs
skaloja zeltu
tad uzzināja
dēls iemīlējis dēlu
kā nopulēt šo zeltu?
