Saskaroties ar valsts institūciju iebildumiem pret ceļa zīmju uzstādīšanu latviešu un lībiešu valodā Ziemeļkurzemes vēsturiskajā lībiešu teritorijā, valodnieks Valts Ernštreits 2021. gada vasarā netālu no Miķeļtorņa izvērsa mākslas akciju Nekādu lībiešu nav. Foto — Zane Ernštreite.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
Lībiskais dialekts ir daļa no Ziemeļkurzemes identitātes
Mēs runājam vienā — latviešu — valodā, bet katra runātāja valodā dzirdamas lielākas un mazākas atšķirības, kas izriet no noteiktam apvidum raksturīgā dialekta. Vecāki un vecvecāki atstāj neizdzēšamu iespaidu uz savu pēcnācēju valodu, tāpēc mēdz būt arī tā, ka viens cilvēks savā valodā aptver pa mazai daļiņai no visiem latviešu valodas dialektiem.
Laika gaitā daudzas dialektālās iezīmes sāk zust, tāpēc ir svarīgi tās apzināt un ar tām dalīties.
Vispārējs iedalījums
Latviešu valodā ir trīs dialekti — vidus, augšzemnieku un lībiskais. Dialekts ir valodas reģionāls paveids, kuru veido radniecīgas izloksnes ar līdzīgām iezīmēm. Savukārt izloksne ir nelielā apvidū izveidojies valodas paveids — latviešu valodā vēsturiski pastāv 512 izloksnes, kuru pamatā ir Latvijas teritorijas administratīvais iedalījums pirms Otrā pasaules kara.
