Tāmnieku īsā runa

  • Anete Ozola, Domuzīme
  • 27.04.2022.
  • Domuzīme
Saskaroties ar valsts institūciju iebildumiem pret ceļa zīmju uzstādīšanu latviešu un lībiešu valodā Ziemeļkurzemes vēsturiskajā lībiešu teritorijā, valodnieks Valts Ernštreits 2021. gada vasarā netālu no Miķeļtorņa izvērsa mākslas akciju Nekādu lībiešu nav. 
Foto — Zane Ernštreite

Saskaroties ar valsts institūciju iebildumiem pret ceļa zīmju uzstādīšanu latviešu un lībiešu valodā Ziemeļkurzemes vēsturiskajā lībiešu teritorijā, valodnieks Valts Ernštreits 2021. gada vasarā netālu no Miķeļtorņa izvērsa mākslas akciju Nekādu lībiešu nav. Foto — Zane Ernštreite

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2

Lībiskais dialekts ir daļa no Ziemeļkurzemes identitātes

Mēs runājam vienā — latviešu — valodā, bet katra runātāja valodā dzirdamas lielākas un mazākas atšķirības, kas izriet no noteiktam apvidum raksturīgā dialekta. Vecāki un vecvecāki atstāj neizdzēšamu iespaidu uz savu pēcnācēju valodu, tāpēc mēdz būt arī tā, ka viens cilvēks savā valodā aptver pa mazai daļiņai no visiem latviešu valodas dialektiem. 

Laika gaitā daudzas dialektālās iezīmes sāk zust, tāpēc ir svarīgi tās apzināt un ar tām dalīties. 

Vispārējs iedalījums

Latviešu valodā ir trīs dialekti — vidus, augšzemnieku un lībiskais. Dialekts ir valodas reģionāls paveids, kuru veido radniecīgas izloksnes ar līdzīgām iezīmēm. Savukārt izloksne ir nelielā apvidū izveidojies valodas paveids — latviešu valodā vēsturiski pastāv 512 izloksnes, kuru pamatā ir Latvijas teritorijas administratīvais iedalījums pirms Otrā pasaules kara. 

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

  • Apcere
  • 27.08.2026.

Būtības dārzkopība

Sintija Kampāne-Štelmahere. Dārzs. Punctum, 2025.