Sabina Brilo.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
Maza auguma, trausla sieviete, mati pāri pleciem, aiz briļļu stikliem lielas, vērīgas acis — tādu es Ventspils Rakstnieku mājā pirmoreiz ieraudzīju baltkrievu žurnālisti, cilvēktiesību aktīvisti un dzejnieci Sabinu Brilo. «Cik jūs esat laimīgi, ka varat teikt, ko domājat, un jūs par to neliek cietumā,» tā viņa man sacīja. «Un esat saglabājuši un attīstījuši savu valodu. Ja baltkrievu valodā būtu izdevies īstenot ideju par pāreju uz latīņu burtiem, varbūt arī mums būtu labāk izdevies noturēt savējo...» Sabina skumji nopūšas.
Dzimusi 1974. gada 25. jūnijā Borisovā, ģimenē, kurā sarunvaloda bija krievu, Sabina tomēr jau no bērnības labi apgūst arī baltkrievu valodu, pateicoties vecmāmiņai Katerinai, kura, būdama bārene, uzaugusi laukos Minskas apkaimē, zemnieku vidē, un visu mūžu runā baltkrieviski tuvu literārajai valodai un iemāca šo gavorku arī mazmeitai. Bet mācības skolā notiek krieviski, dzimtajai valodai atvēlētas tikai divas mācību stundas nedēļā.
