Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
***
te vas llenando de ausencias
(uzraksts kopsavilkuma malā)
dažreiz sapņoju
ka brienu caur ogu krūmiem par augstiem
virs galvas šūpojas niedres
man krūtīs šķind Viļņas atveids stiklā
zinu ka trūkst pāris ielu
— universitātes ignācija kalvarijas —
tāpat zinu trūkst daļa rajonu
nevaru tos nosaukt nekad neesmu spējusi
neesmu mācējusi noteikt robežas
steidzoties tur viņpus
lauku māja sarkaniem slēģiem
un par mani neko nezinoša upes ieteka
steidzos aizelsusies pilna tukšuma
kurā tava vieta ir noslīkusi
un tā jau ir — īsti nekā kopīga
neviens nepiesaista nesaista nekas nepaliek kam —
nekas mūs nesasien kopā
cīnoties pretī vēl dzirdu
kā nesāk līt
***
viss tik svešs tik svešas ir pilsētas kontūras gaistošas tā
kā asinis izgaro sūcoties audumā — viss kas bi
ja sarkans zaudē krāsu viss kas bija krāsains to
p sarkans — vārnas skrubina mēslus nav nekā ko
uzrakt bet kaut kur dziļāk būs ja svešs viss jau sve
šs lien caur tumsu izplūst caur vēnām ska
tiens nodurts zemē skaties skaties kur ej citādi ne
tīšām iekāpsi dubļos februārī martā tas notiek jo līst j
o migla jo ļoti jo pēc sala zeme paliek pelēka
salīp papēžos un nesājas līdzi tu atrodi akmentiņus mājā
s kabatā zem sirds kurš ir bez grēka — un viss tik svešs tik sve
šs peld garām tev nepieduroties tikai kaut kas vēl de
g asiņu mēles laiza drūpošās sienas plaisājošās plaisā
jo šās plai sā jo šās es domāju tu esi svešāks par mani
