Metāls un fantāzija
Saistītie raksti
Intervija /
24. aprīlis
Gājusi tālāk, nevis atgriezusies
Recenzija /
17. aprīlis
Sāpju viducī ir skaistums
Recenzija /
6. septembris 2023
Es bez viņa nevaru
Intervija /
28. jūnijs 2023
Literatūras koka arborists
Komentāri (14)
ericmoore7729 18.05.2021. 09.28
Es esmu Ēriks Mūrs. Es dzīvoju LATVIJĀ un esmu vampīrs, kā arī vēršos pie cilvēka arī jebkurā brīdī, kad vēlos, esmu viens no visvairāk baidītajiem cilvēkiem savā valstī. Es kļūstu par vampīru, izmantojot sava drauga palīdzību, kurš mani iepazīstina ar vampīru meistaru, dodot man savu e-pastu. ja vēlaties kļūt par vampīru, lūdzu, sazinieties ar vampīru valstības pili uz viņu e-pasta adresi [email protected]
0
Sunflower 14.05.2021. 14.36
No vienas puses, esmu ļoti lojāla JRT skatītāja. No otras puses, ja jāvērtē tikai scenārijs, tad pret to man iebildumu nebija, jo man sasaucās humora izjūta (īpaši par ezotēriskām lietām) un pēdējā sērija tā skaisti visu salika pa plauktiņiem.
Kādu brīdi it kā bija neizpratne par daudzām uzsāktām un nepabeigtām sižeta līnijām, bet tad es padomāju, ka tas jau kā dzīvē, kad ir daudzi paralēlie stāsti (ko var attīstīt un risināt tālāk), saglabājot fokusā galveno intrigu.
1
Sskaisle > Sunflower 14.05.2021. 15.22
Paldies, ļoti jau būtu gribējusi pati noskatīties un tad spriest.
Dažu dāmu atsauksmes bija ļoti sakāpināti negatīvas un es nodomāju – nu tik nešpetnas kā es, bet kopumā, manuprāt , dominēja vērtējums, ka notikumi aģentūrā kā pa miglu un šabloniski, bet JRT aktieru dēļ visu citu var pieciest.
Tagad gaidīšu, kad pie manis “atnāks” Kalnozola grāmata . Kaut gan – es gaidu tādu grāmatu, ar kuras varoni varētu identificēties es- vai teiksim, kurai es gribētu līdzināties. Tādas cīnītājas man patīk, kaut gan – vienmēr esmu kaut kādā ziņā apskaudusi tās klusās , kuras muti vaļā never, bet iet un dara un izdara.
Man nesen autobusā pretī nosēdās jauna smuka dāma, tāda inteliģenta, tā ne uzkrītoši, bet es teiktu – inteliģenti tērpusies un viņa vairākkārt uz mani pētoši un minūti par ilgi paskatījās. Un es pretī, protams, un braucam un es domāju – interesanti – ko viņa par mani domā? Kādu viņa mani redz, uztver. Vai nodomāja , ka es pēc Oļiņietes, bet varbūt pēc viņas mammas , jo viņa bija pēc manis – zilās acis un pelēkie mati. Un seju jau nevar redzēt, bet tās acis – nekrāsotas, bet nu – man viņa ļoti patika, nu samaksātu es, lai uzzinātu, vai viņai es arī patiku.
Starp citu, pag.gada kursos man vadītājs uzdeva jautājumu – kā es domāju, kāds ir mans publiskais tēls un es nevarēju atbildēt, jo vispār man patīk pašai vērot,nevis , ka mani vēro, kaut gan pucēties man dikti dikti patīk. Tagad tik nesanāk.
Man nesen ar sajūsmu ieteica -bet nu cena nenormāla, jāgaida, kad iedos izlasīt
Priekā, par s*dīgu dzīvi!
SAULĪTE LAURA, SILIŅA ANCE
1 Atsauksme(s) | Rakstīt atsauksmi
Grāmata ir tieša un patiesa saruna pie vīna glāzes, kurā autores aicina pastāvēt par sevi un palīdz sasniegt to, ko patiesi esi pelnījusi. Tā nemoralizē, bet atklāj, ka reizēm ir normāli būt savtīgai, savukārt centieni būt perfektai ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā apgāž priekšstatu par tradicionālajām self-help grāmatām, kurās sniegtie padomi nav ne praktiski, ne noderīgi.
PIEEJAMS
€25,95
1
Sunflower > Sskaisle 14.05.2021. 15.50
Zini, “ļoti sakāpinātās negatīvās atsauksmes” parasti daudz vairāk raksturo pašus komentētājus, nevis apspriežamo jautājumu. Tāpat kā ar Naumaņa balvas ieguvēju – lasīju viņas recenzijas – ja kritiķe nespēj nolikt malā savas subjektīvās pārliecības, tad balva sanāk nevis par drosmi, bet par “tuvredzību”.
3
Sskaisle > Sunflower 14.05.2021. 16.13
o jā, tas nu gan. Man ir radu tante – piedod, bet nu kā suņnagla sēžamvietā , bet – vienā brīdī es sevi pieķēru pie domām – ka ik pa laikam rīkojos kā viņa, ka no viņas var daudz mācīties un ir vērts – Bet , protams, labi, ka ir vērtējumi, ka nav vienaldzīgo
Es starp citu , domāju, ka būšu mūžam jauna , bet tā – burtiski uz sitienu – daudz kas būtiski mainījās
Bet nu labi. Jākārto skapis – tā nu ir viena noburta vieta, cik sakārto, tik savandās – jāiet uz baznīcu pēc svecēm , citādi nevar glābties
jā un klausos faithless, kamēr tie jaunie nemaz nezin, kas tas ir
Jā
0
Sskaisle > Sunflower 14.05.2021. 16.15
ja kritiķe nespēj nolikt malā savas subjektīvās pārliecības, tad balva sanāk nevis par drosmi, bet par “tuvredzību” – ļoti precīzi uzrakstīji!
0
Sskaisle > Sunflower 14.05.2021. 16.41
klausījos MONOPOLS Ulmanis un Tišheizere – labi, es visu saprotu, cilvēkiem jādzīvo draudzīgi un mīlestībā, bet – ja esi kritiķis un ja par Tevi saka, ka dikti mīlīgs un jauks un skarbu vārdu spiezdams neizspiedīsi – tad tas nav kompliments.
Kritiķim jābūt šausmīgi spēcīgam – pirmkārt, iekšēji, kā pateiksi kritisku vārdu, tā nažu jūra pret tevi pagriezīsies un sāks durt – lūk, to izturēt, un palikt pie savas patiesības – jā tas ir kritiķis, bet tāds – izrunās, ka visiem labi – nē – tas nav kritiķis – nu nav . Saprotama lieta – pirmkārt, jau kritiķa patiesībai jābūt pamatotai – un tā gudri pamatotai – tad ir vērts
Un mums tas nav Nu nav un praktiski nevienā nozarē tas nav . Un slikti, ka nav
1
Sunflower > Sskaisle 14.05.2021. 16.54
Reiz es ar Tevi un citiem ņēmāmies kādā Satori diskusijā un tur man ļoti gāja pie sirds viena komentētāja atziņa, vārds vārdā neatceros, bet doma tāda, ka kritiķim jāmāk savas simpātijas un pārliecības nolikt malā, lai nesanāk, ka kāds teātra kritiķis, kas klusībā fano par ķīniešu kultūru, sāk pārmest Nacionālajam teātrim, ka tur neiestudē ķīniešu lugas. Tā tāda līdzība 😊
0
SegelfossBy 13.05.2021. 10.56
Balvu prozā patiesībā bija pelnījis Kalnozols.
1
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Sskaisle > SegelfossBy 13.05.2021. 11.40
Iespējams, ka Kalnozola grāmata tik tiešām ir izcila, bet – tās balvas jau sen ir zaudējušas savu nozīmi – nu beidziet …. vērtētāji iet pa apli un viens otru apdāvina – man šķiet, ka pat okupācijas laikā nebija tik trula korupcija – arī Trīs Zvaigžnu ordeņa nozīme ar visiem apbalvotajiem čekistiem un korumpnatiem ir jau sen sen zaudējusi savu nozīmi
Vai tas ikstenas un citu censoņu pasaules iekarošanas gājiens , kurš Latvijai nozīmē tukšas pēc pamestības, vecajiem okupācijas laikiem un bezcerības smakojošas bibliotēkas
Jelgava 96 nebija mans romāns, paņēmu to Tīģeri – ja par tādu grāmatu dod balvas ….hm …. nu tad nav vērtība tādām balvām un tik šauram – es saku – no dzīves atrautam literāram darbam
Mūsu laika problēma ir tā, ka mums nav varoņu un tad par tādiem tiek bīdīti tie, kas tādi nav, kas nevar būt tādi pēc definīcijas un tas ir riebīgi, varmācīgi un galu galā – nožēlojami v
1
Sunflower > Sskaisle 13.05.2021. 13.38
“Tīģeris” man vēl ir lasīšanas rindas kārtībā, bet “Kalendārs mani sauc” nupat izlasīju, varbūt ilgi vilcinājos ar tā lasīšanu tieši tāpēc, ka tika tik daudz slavēts un man tas šķita kaut kā aizdomīgi, kā ar skolas laika obligāto literatūru 😊 Tīri subjektīvi man nepatīk latviešu autoru darbi, bet nu Kalnozola veikums man bija atklājums, ļoti gaiša, cilvēcīga un aizkustinoša grāmata
2
Sskaisle > Sunflower 13.05.2021. 14.41
Paldies, par viedokli, Mani gan kreņķe, ka tur viss tas gaišums tādam .. nu labi, izlasīšu un tad. Bet kad izlasīšu – kas to lai zin
0
Sskaisle > Sunflower 14.05.2021. 11.34
Man Tev tāds jautājums – kā Tu vērtē Joņeva scenāriju JRT filmai Aģentūra. Man ir kā okupācijas laikā, kad tikai lasīju atsauksmes vai citu vērtējumus, jo pašai nebija iespēja redzēt vai lasīt orģinālu.
No lasītā soctīklos un medijos man radies priekšstatas, ka filma nebija aizraujoša, jo scenārijs to nemaz neparedzēja. Jautājums – kā Tu kā zinoša un pieredzējusi skatītāja to vērtē.
1
Sunflower > Sskaisle 14.05.2021. 14.39
Mana atbilde sanāca kā nesaistīts komentārs, skat. augstāk 😊
0