Tieši šī iemesla dēļ ir atbalstāms nāvessods. Jo ir daži noziedznieku veidi (seksuāli maniaki, teroristi, citi daudzkārtēji slepkavas), kam recidīvisma risks ir pietiekami augsts – nekad nevar būt drošs par to, ko šāds cilvēks nonācis brīvībā var atkal izdarīt. Un kā mēs redzam – “mūža ieslodzījums” ir tikai karikatūra: faktiski ECT lēmumi (kā arī politiskas pārmaiņas, cietumu reformas utml.) var novest pie ieslodzījuma termiņa saīsināšanas. Līdz ar to – vienīgais veids kā novērst riskus sabiedrībai un ievērot cilvēktiesības ir izpildīt šādiem augsta riska noziedzniekiem nāvessodu.
Mūsu sabiedrībā diemžēl ir jūtamas alkas pēc zināma “šariatisma” – nocirst visiem zagļiem rokas, galvas, uzdurt uz mietiem – citiem par biedinājumu.
Kā Jūs domājat, saistībā pat ar citiem noziegumiem, kāds ir tas procents, ka kāds cits (radinieks, tēvs, brālis, utt.) LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
Arī šobrīd uz mūžu notiesātai personai saglabājas zināmas cerības, persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums, var lūgt apžēlošanu tad, kad “atsēdēti” vismaz 20 gadi.
>>> LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
======
Daudzās civilizētās valstīs, kur joprojām pastāv nāvessods (piemēram, Japānā) to nepiespriež šaubīgos gadījumos, kur nav nepārprotamu pierādījumu. Nāvessodi parasti tiek piemēroti teroristiem (piemēram, tiem, kuri indēja pasažierus Tokijas metro) kā arī tiem noziedzniekiem, kuru vaina pierādīta vismaz divās neatkarīgās slepkavību epizodēs. Rezultātā uz nāvi notiesāto ir ļoti maz – un tā tam arī ir jābūt. Bet sods kā tāds pastāv un reizēm tiek piemērots.
Latvijā noziegumi, par kuriem pēc visprasīgākajiem pierādījumu standartiem varētu sodīt ar nāvi, rastos varbūt reizi 5 gados. Bet vismaz saglabātos šāda iespēja – un arī sava veida brīdinājums tiem noziedzniekiem, kuriem visatļautības ir pārāk daudz; kuri gatavi nogalināt lieciniekus vai tml.
Acīmredzot slepkavības vairs nav “pretrunā ar moderno demokrātiju”.
Tādā gadījumā es solidarizējos ar ECT Lielās palātas tiesnešu vairākumu. Tiesa gan – ar vienu vienīgu nosacījumu: sērijveida slepkavas (piem., Latvijas Rogaļevu)var apžēlot vai mīkstināt viņiem piespriesto sodu, ja pirms tam tiek mīkstināts šo pašu slepkavu piespriestais sods viņu upuriem – t.i., nogalinātie upuri atdzīvojas un atgūst veselību.
Uzskatu sevi par diezgan liberālu, bet dažreiz pat man rodas iespaids, ka pasaule ( Eiropa ) ir aizgājusi par tālu. Rodas arī praktiskas dabas jautājums: nāvessods nav vairs tiesiski iespējams, bet, ja arī mūža ieslodzījums paliek neiespējams, kur likt īpaši bīstamus noziedzniekus? Ko darīt ar breivīkiem un citiem putniem?
Tikai normāli būtu, ja šos “putnus” izmitinātu arvien progresīvāko “vērtību” entuziastu mājās vai “sētā” (pēc angļu “Not in my back yard”). Tas taču būtu tik demokrātiski!
Neticami. Es te tikko vienā citā komentārā ironizēju par tādu domāšanu, kad visulaik visa pasaule izbrīna un pārsteidz.:)
Bet jāatzīstas, ka šāds pavērsiens cilvēkinženierijas jomā man nebija ienācis prātā un tiešām izbrīna. Arvien absurdāk un orveliskāk. Un kāda laime, ka mēs ar šādu “vērtību” apsēstajiem integrējamies arvien ciešāk.
Kad būsim mazākumā, ķersies klāt mūsu ārstēšanai.
Winston Smith:
“How can I help seeing what is in front of my eyes? Two and two are four.”
O’Brien:
“Sometimes, Winston. Sometimes they are five. Sometimes they are three.
Sometimes they are all of them at once. You must try harder. It is not easy to become sane.”
Komentāri (10)
aivarstraidass 09.07.2013. 21.36
Tieši šī iemesla dēļ ir atbalstāms nāvessods. Jo ir daži noziedznieku veidi (seksuāli maniaki, teroristi, citi daudzkārtēji slepkavas), kam recidīvisma risks ir pietiekami augsts – nekad nevar būt drošs par to, ko šāds cilvēks nonācis brīvībā var atkal izdarīt. Un kā mēs redzam – “mūža ieslodzījums” ir tikai karikatūra: faktiski ECT lēmumi (kā arī politiskas pārmaiņas, cietumu reformas utml.) var novest pie ieslodzījuma termiņa saīsināšanas. Līdz ar to – vienīgais veids kā novērst riskus sabiedrībai un ievērot cilvēktiesības ir izpildīt šādiem augsta riska noziedzniekiem nāvessodu.
2
janis17 > aivarstraidass 10.07.2013. 00.05
Mūsu sabiedrībā diemžēl ir jūtamas alkas pēc zināma “šariatisma” – nocirst visiem zagļiem rokas, galvas, uzdurt uz mietiem – citiem par biedinājumu.
Kā Jūs domājat, saistībā pat ar citiem noziegumiem, kāds ir tas procents, ka kāds cits (radinieks, tēvs, brālis, utt.) LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
Arī šobrīd uz mūžu notiesātai personai saglabājas zināmas cerības, persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums, var lūgt apžēlošanu tad, kad “atsēdēti” vismaz 20 gadi.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 11.07.2013. 09.55
>>> LABPRĀTĪGI uzņemas kāda cita vainu noziegumā, pastiprinot savējo un cenšoties pasargāt kādu???
======
Daudzās civilizētās valstīs, kur joprojām pastāv nāvessods (piemēram, Japānā) to nepiespriež šaubīgos gadījumos, kur nav nepārprotamu pierādījumu. Nāvessodi parasti tiek piemēroti teroristiem (piemēram, tiem, kuri indēja pasažierus Tokijas metro) kā arī tiem noziedzniekiem, kuru vaina pierādīta vismaz divās neatkarīgās slepkavību epizodēs. Rezultātā uz nāvi notiesāto ir ļoti maz – un tā tam arī ir jābūt. Bet sods kā tāds pastāv un reizēm tiek piemērots.
Latvijā noziegumi, par kuriem pēc visprasīgākajiem pierādījumu standartiem varētu sodīt ar nāvi, rastos varbūt reizi 5 gados. Bet vismaz saglabātos šāda iespēja – un arī sava veida brīdinājums tiem noziedzniekiem, kuriem visatļautības ir pārāk daudz; kuri gatavi nogalināt lieciniekus vai tml.
0
Andris 09.07.2013. 18.09
Acīmredzot slepkavības vairs nav “pretrunā ar moderno demokrātiju”.
Tādā gadījumā es solidarizējos ar ECT Lielās palātas tiesnešu vairākumu. Tiesa gan – ar vienu vienīgu nosacījumu: sērijveida slepkavas (piem., Latvijas Rogaļevu)var apžēlot vai mīkstināt viņiem piespriesto sodu, ja pirms tam tiek mīkstināts šo pašu slepkavu piespriestais sods viņu upuriem – t.i., nogalinātie upuri atdzīvojas un atgūst veselību.
0
Dace 09.07.2013. 15.21
Uzskatu sevi par diezgan liberālu, bet dažreiz pat man rodas iespaids, ka pasaule ( Eiropa ) ir aizgājusi par tālu. Rodas arī praktiskas dabas jautājums: nāvessods nav vairs tiesiski iespējams, bet, ja arī mūža ieslodzījums paliek neiespējams, kur likt īpaši bīstamus noziedzniekus? Ko darīt ar breivīkiem un citiem putniem?
1
Sanšains > Dace 09.07.2013. 15.40
Tikai normāli būtu, ja šos “putnus” izmitinātu arvien progresīvāko “vērtību” entuziastu mājās vai “sētā” (pēc angļu “Not in my back yard”). Tas taču būtu tik demokrātiski!
0
Sanšains 09.07.2013. 15.15
Neticami. Es te tikko vienā citā komentārā ironizēju par tādu domāšanu, kad visulaik visa pasaule izbrīna un pārsteidz.:)
Bet jāatzīstas, ka šāds pavērsiens cilvēkinženierijas jomā man nebija ienācis prātā un tiešām izbrīna. Arvien absurdāk un orveliskāk. Un kāda laime, ka mēs ar šādu “vērtību” apsēstajiem integrējamies arvien ciešāk.
Kad būsim mazākumā, ķersies klāt mūsu ārstēšanai.
Winston Smith:
“How can I help seeing what is in front of my eyes? Two and two are four.”
O’Brien:
“Sometimes, Winston. Sometimes they are five. Sometimes they are three.
Sometimes they are all of them at once. You must try harder. It is not easy to become sane.”
0
Inese 09.07.2013. 15.07
Latvijai ta ir ļoti aktuāla problēma?
0