Ievu Raubiško no Gribu palīdzēt bēgļiem tiesā kā nelikumīgas robežšķērsošanas organizētāju. Vai valsts tā iebiedē cilvēktiesību aktīvistus?
Brīžiem jūtos kā absurda drāmā: no vienas puses, esmu apsūdzētā, bet no otras — varone, kurai aplaudē, saka sociālantropoloģe un cilvēktiesību aktīviste Ieva Raubiško. Oksfordas Universitātē viņa ieguvusi doktora grādu, pētot pēckara dzīvi Čečenijā. 2016. gadā kā brīvprātīgā iesaistījās organizācijā Gribu palīdzēt bēgļiem, bet kopš 2022. gada rudens tajā strādā par projektu vadītāju. Kad Rīgā tiekamies kafejnīcā pelēkā, pielijušā pēcpusdienā, oma ir tieši tāda — šotrešdien Ieva stājas tiesas priekšā Rēzeknē. Viņu apsūdz par tīšas nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu cilvēku grupai. Ieva uzskata apsūdzību par nepamatotu, tomēr cer, ka tiesa nesīs labumu — liks salāgot mūsu likumus ar Latvijai saistošām starptautiskām normām.
Pagājušā gada 12. janvārī Ieva ar kolēģi Egilu Grasmani no organizācijas Gribu palīdzēt bēgļiem tiešām devās uz Baltkrievijas pierobežu, lai pārliecinātos, ka pieci Sīrijas pilsoņi, kas bija lūguši palīdzību, ir drošībā. «Neesam slēpuši, ka izdarījām administratīvu pārkāpumu — bijām Latvijas pierobežas zonā bez speciālās caurlaides,» saka Raubiško. «Taču mēs neblandījāmies pa Baltkrievijas mežiem, kā tas izskanēja no toreizējā iekšlietu ministra puses.»
Kopš 2021. gada vasaras Latvijas pierobežā ir ļoti sarežģīta situācija, jo Baltkrievija speciāli veicina nelegālās migrācijas spiedienu uz Eiropu. Vairumu robežas šķērsotāju Latvijas robežsargi aptur un novirza atpakaļ. Taču arī baltkrievu pusē grūž atpakaļ šos cilvēkus, kas ieradušies no Sīrijas un citām valstīm, lai mēģinātu iekļūt Eiropā.
Cilvēku atgrūšana ziemas mēnešos nopietni apdraud veselību un dzīvību — oficiāli zināms par piecu cilvēku nāvi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, vismaz sešiem veiktas amputācijas. Biedrībai zināmi vēl citi gadījumi, taču pietiekamu pierādījumu trūkst. Krīzes sākumā 2021. gadā brīvprātīgie piegādāja cilvēkiem uz robežas siltas maltītes, bet tagad turpina atbalstīt tos, kuri kā patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji atrodas Latvijā. Gribu palīdzēt bēgļiem ir sadarbības memorands ar Valsts robežsardzi, uzsver Raubiško.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.