Atklāts atjaunotais Katedrāles zvanu torņa kupols

Doma baznīca arī brūkot kopā. Tur pat zelts nebūs vajadzīgs.

…Там царь Кащей над златом чахнет:
Там русский дух… там Русью пахнет!

Aleksandrs Puškins, Ruslans un Ludmila

Un ko par to saka Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija? Kas to saskaņoja? Vai žurnālisti nevarētu arī to publiskot?

“…lai nodrošinātu baltvācu arhitekta Roberta Pfluga vēsturiskās ieceres realizāciju”
Kā tad! Tā nav pat iecere, tā ir meslu došana toreiz pastāvošajai varai, jo tas tornis nemaz nebija iecerēts. Palasīsimies no Latvijas Pareizticīgās baznīcas mājas lapas –
————
1875. gads
Nākamās katedrāles projektu konkursā uzvarēja arhitekta Roberta Pflūga projekts, un nekavējoties sākās jaunās katedrāles bizantiešu stilā celtniecība.

1876. gads
Katedrāles pamatu iesvētīšana. Pirmo akmeni nākamās katedrāles pamatā ielika Rīgas un Mītavas bīskaps Serafims (Protopopovs).

1880-to gadu sākums
Praktiski pabeigta katedrāles celtniecība. Bet, uzstādot ķeizara Aleksandra III dāvinātos 12 zvanus (no kuriem lielākais, kuru iesvētīja Ņevas Aleksandra vārdā, svēra vairāk kā 800 pudus – gandrīz 13 tonnas), noskaidrojās, ka visiem zvaniem vietas nepietiek. Tika uzbūvēts zvanu tornis pie galvenās ieejas.

1884. gads
Sestdien, 27. oktobrī, pār Rīgu pirmo reizi aizskanēja jaunās Kristus Dzimšanas katedrāles visu 12 zvanu skaņas. Drīzumā Rīgas katedrāle kļūst par visas eparhijas atzītu garīgo centru. Dievkalpojumi šajā laikā notiek četrās valodās: baznīcas slāvu, latviešu, igauņu un vācu.
——–
Ko nu? Tiecoties pēc arhitekta vēsturiskajām iecerēm torni jauksim nost?
Piedodiet, bet sabojāt vēsturisku skaistuli ar tai nepiestāvošu bižutēriju, nav ne ļaužiem, ne Dievam patīkams darbs.

Ja nemaldos vēsturiski tas kupols nekad nebija zeltīts. Vai tāda interpretācija atbilst Venēcijas hartas nostādnēm?

Šoreiz piekrītu. Pārāk daudzi uzskata, ka no Dieva var atpirkties ar naudu un iepirkt sev vietu Paradīzē. Biedri smagi maldās.

ceksisti izperk vainu..Dieva un cilveku prieksaa par nodarito launumu..cilvecei..

Zelts arhitektūrā tomēr ir baigā lieta – nu, tādā nozīmē, ka var būt visnotaļ iespaidīgi. Grebeščikova baznīcas kupols spīd pa gabalu. Nesen esot Pēterburgā, kas visādā ziņā liekas diezgan nepatīkama, noplukusi un nolaista pilsēta, taču tās divas zeltītās smailes – nācās aizdomāties, ka tas ir gan iedarbīgi.