Bruno Skara sava tēva piemiņai veltīja svētceļojumu un nogāja kājām ap 4000 kilometru, nelielu strēķi stopojot. Maršrutu Latvija-Spānija viņš pieveica nepilnā pusgadā
Bruno ir 35 gadi, viņam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Darbs – Finanšu ministrijā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Kad tiekamies uz sarunu krogā netālu no Bruno darbavietas, manas bažas zūd: biju iedomājusies, ka tādu gabalu kājām var noiet tikai fanātiski reliģijā iedziļinājies cilvēks, kurš visu laiku atsauksies uz Bībelē teikto.
Lai arī bērnībā Bruno tika kristīts Liepājas Sv.Jāzepa katedrālē, par ticīgu katoli viņš kļuva 21 gada vecumā. Bruno tēvs bija katolis, taču kopš bērnības viņam bija krājies aizvainojums un iekšējs protests, ka jāskaita rožukronis, kamēr citi bērni spēlē futbolu. 90.gadu beigās kādā incidentā Bruno tēvu smagi piekāva, ar galvas traumu viņš mēnesi nogulēja reanimācijā. Tēvs nomira pēc pieciem gadiem. Tieši tēva piemiņai Bruno veltīja svētceļojumu uz Santjago de Kompostela.
Bruno mamma uz baznīcu sāka iet, dažādu problēmu mākta. Atcerējusies, ka jaunākie dēli kristīti Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā pie prezidenta pils, viņa devās turp. Pēcāk mamma stāstīja par sarunu ar mācītāju, Bruno ieklausījās. Drīz kādā svētdienas naktī pirms Ziemassvētkiem viņš sapnī dzirdēja vārdus: «Rīt sākas gavēnis, ja gribi – piedalies.» Nākamajās dienās viņš gaļu neēda. Trešajā dienā noskaidroja, ka pirms divām dienām tiešām sācies Adventa laiks, un nolēma līdz tā beigām neēst gaļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.