Zeltītie kupoli nebūs jāatjauno ātrāk par pusgadsimtu
Pēc desmit mēnešus ilgiem atjaunošanas darbiem pirmdien, 7.novembrī, oficiāli atklāts zeltā mirdzošais Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles kupols.
Mecenāta Gunta Rāvja 2004.gadā iniciētās Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros katedrāles zvanu torņa kupols atdzimis vēsturiskajai iecerei atbilstošā izskatā – no jauna izgatavotais, pareizticības kanoniem atbilstošais krusts, noapaļotā un izlīdzinātā kupola virsma pilnībā apzeltīti.
Kupola atjaunošana “Skonto būve” projekta vadītāja Modra Seļakova vadībā ilga desmit mēnešus. Atjaunošana sākta, veicot rūpīgu kupola un vēsturisko materiālu izpēti, plānota un īstenota vairākos darbietilpīgos posmos, lai nodrošinātu baltvācu arhitekta Roberta Pfluga vēsturiskās ieceres realizāciju.
Katedrāles Zvanu tornim ne tikai no jauna izgatavota krusta pamatne, konstrukcijas un ieklāts jauns jumta segums, bet pieredzējušu meistaru vadībā “Skonto plan” rūpnīcā pilnībā no jauna izgatavots arī pats krusts.
80 kilogramus smagā un divus metru augstā krusta izgatavošana ir bijis unikāls projekts, saka Rāvis. Krusta detaļas no nerūsējošā tērauda izgrieztas ar lāzera palīdzību, tālāk slīpētas, metinātas, krusts matēts ar keramiskajām pērlītēm, kas nodrošina labāku materiālu saķeri tālākajā zeltīšanas procesā.
Krusta un kupola virsmas zeltīšanu īpašos darba apstākļos nodrošināja veica Latvijas restaurācijas darbu vecmeistara Gaza Habibuļina vadībā. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas – to nebūs jāatjauno ātrāk par 40-50 gadiem.
Līdz šim akcijas “SVET” ietvaros saziedoti teju 4000 latu.
Katedrāles atjaunošanas projekta „SVET” pirmajā posmā 2005.gadā atjaunota Kristus Piedzimšanas katedrāles fasāde, tai atgūstot vēsturisko izskatu. Savukārt pagājušā gada nogalē baznīcā no jauna tika radīti unikāli sienu gleznojumi.
Komentāri (12)
brigita_damme_rtk_lv 07.11.2011. 22.53
“…lai nodrošinātu baltvācu arhitekta Roberta Pfluga vēsturiskās ieceres realizāciju”
Kā tad! Tā nav pat iecere, tā ir meslu došana toreiz pastāvošajai varai, jo tas tornis nemaz nebija iecerēts. Palasīsimies no Latvijas Pareizticīgās baznīcas mājas lapas –
————
1875. gads
Nākamās katedrāles projektu konkursā uzvarēja arhitekta Roberta Pflūga projekts, un nekavējoties sākās jaunās katedrāles bizantiešu stilā celtniecība.
1876. gads
Katedrāles pamatu iesvētīšana. Pirmo akmeni nākamās katedrāles pamatā ielika Rīgas un Mītavas bīskaps Serafims (Protopopovs).
1880-to gadu sākums
Praktiski pabeigta katedrāles celtniecība. Bet, uzstādot ķeizara Aleksandra III dāvinātos 12 zvanus (no kuriem lielākais, kuru iesvētīja Ņevas Aleksandra vārdā, svēra vairāk kā 800 pudus – gandrīz 13 tonnas), noskaidrojās, ka visiem zvaniem vietas nepietiek. Tika uzbūvēts zvanu tornis pie galvenās ieejas.
1884. gads
Sestdien, 27. oktobrī, pār Rīgu pirmo reizi aizskanēja jaunās Kristus Dzimšanas katedrāles visu 12 zvanu skaņas. Drīzumā Rīgas katedrāle kļūst par visas eparhijas atzītu garīgo centru. Dievkalpojumi šajā laikā notiek četrās valodās: baznīcas slāvu, latviešu, igauņu un vācu.
——–
Ko nu? Tiecoties pēc arhitekta vēsturiskajām iecerēm torni jauksim nost?
Piedodiet, bet sabojāt vēsturisku skaistuli ar tai nepiestāvošu bižutēriju, nav ne ļaužiem, ne Dievam patīkams darbs.
0
ievuliitis 07.11.2011. 20.04
Ja nemaldos vēsturiski tas kupols nekad nebija zeltīts. Vai tāda interpretācija atbilst Venēcijas hartas nostādnēm?
0
oktaavs 07.11.2011. 19.02
Šoreiz piekrītu. Pārāk daudzi uzskata, ka no Dieva var atpirkties ar naudu un iepirkt sev vietu Paradīzē. Biedri smagi maldās.
0