Ja vēlētāji svītrotu, ZRP būtu citi deputāti
Saistītie raksti
Analīze /
8. maijs
Vēlēšanām gatavi
Radars /
28. februāris
Radars Latvijā
Redaktores sleja /
29. novembris 2023
Atveram acis!
Analīze /
29. novembris 2023
Sabrūk vēlēšanu monopols
Komentāri (33)
Sanšains 29.09.2011. 12.04
Es savukārt neiebilstu, ja biļetenu mainīšana kādreiz vispār tiktu pārtraukta.
Galu galā tas ir tikai populisms – ļaut lielām, pavirši informētām ļaužu masām noteikt, kurš cilvēks kļūs par deputātu, kurš ne.
Ja reiz mēs kādai partijai un tās ideoloģijai UZTICAMIES (jo balsojam par to), tad pašiem partijas dalībniekiem arī būtu jāizlemj, kuri vislabāk spēs realizēt attiecīgo politiku. Ir daudz tādu plašāk nezināmu (dažādu) partiju biedru, kuri būtu ļoti labi deputāti.
3
Andis K. > Sanšains 29.09.2011. 12.55
Kateogoriski nepiekrītu. Mums tomēr ir vajadzīgs kurss uz to, lai parlamentā būtu 3-5, partijas/apvienības, nevis divdesmit, katra pārstāvēta ar pieciem deputātiem. Un šīs lietas nav atraujamas viena no otras – viens no priekšnoteikumiem, lai veidotos apvienības un netiktu šķelts elektorāts, tomēr ir iespēja katram kandidātam apvienības ietvaros pacīnīties arī par savu personisko “vietiņu zem saules” – lai izšķir vēlētājs. Piemēram, es domāju, ka negrozāmu sarakstu gadījumā diez vai tik gludi būtu notikusi “Demokrātisko patriotu” iekļaušanās Nacionālās apvienības sarakstos. Kā pierādīja rezultāti – viņiem ir savs vēlētājs, kurš pretējā gadījumā varbūt arī nenobalsotu par NA…
0
Sanšains > Sanšains 29.09.2011. 13.35
Par nacionālistu partijām esmu balsojis vienmēr, tā ka es diemžēl nejutos iedvesmots, NA sarakstā ieraugot Dāvi Staltu un citus pārbēdzējus.:)
Atzīšos, Dāvi Staltu es svītroju tieši tāpēc, ka viņš “uzradās pēkšņi” un pat nav ne VL, ne TB/LNNK biedrs. Toties sarīkoja savu, personīgo, vēlēšanu kampaņu (jāprasa – par kādiem līdzekļiem?.
Manuprāt, politiķiem politikā vispār un konkrētajā partijā jāienāk lēnām, pierādot, ka var viņiem uzticēties.
Tāpēc svītroju arī gan Ilmāru Latkovski, gan Ludmilu Sočņevu – abi nav VL biedri.
Un šoreiz mums ir partija, kādas nav bijis kopš Zīgerista partijas laikiem – ZRP, par kuru praktiski nekas nav bijis zināms pat viņu vēlētājiem, par ko cita starpā liecina arī mazais plusu un svītrojumu skaits.
Pat “Jaunais laiks” politikā ienāca lēnāk un pārliecinošāk.
Es piepeši uzradušos ZRP savā prātā svītroju pilnībā.:)
0
Andis K. > Sanšains 29.09.2011. 15.19
Mans redzējums ir mazliet savādāks – es arī, ja balsotu Rīgā, būtu atbalstījusi Konstantīnu Pupuru, Hārdiju Parādnieku, Gunāru Indāru, Arni Pukstu, nevis Latkovski vai Staltu. Taču vienlaikus uzskatu, ka viņu iekļaušana sarakstā bija absolūti pareiza – viņi atnāca nevis vieni, bet kopā ar savu elektorātu, un faktiski iedeva mums vismaz vienu papildus vietu (jautājums par divām ir diskutējams), nevis atņēma to kādam no “vecajiem” vislatviešiem.
0
Andis K. 29.09.2011. 11.54
Tas, ka tieši par ZRP nodots tik daudz nepareizi aizpildītu biļetenu, lieku reizi pierāda – šīs partijas elektorāta lielum lielā daļa ir “pēdējā brīža” elektorāts – cilvēki, kuri nelasa partiju programmas, necenšas ko vairāk uzzināt par kandidātiem, izdara izvēli, balstoties uz emocijām, TV un vides reklāmām.
0
Una Grinberga 29.09.2011. 11.40
Tas tikai norāda, cik vēlētāji ir vieglprātīgi nevis to, ka sistēma ir neefektīva. Leksikā arī izmanto “svītrot kandidātu” nevis “mīnusot kandidātu”. Un tas ir samērā loģiski, ka tie svītrošana/mīnusi visnepareizāk būs salikti ZRP, jo par ZRP lielākoties balsoja tie, kas mazāk seko līdzi procesiem un kuriem nav stingras politiskās pozīcijas.
0
Inta Lasmane 29.09.2011. 10.19
ja cilvēks nav pietiekami gudrs, lai saprastu, kā jābalso, vai viņš būs pietiekami gudrs, lai iebalsotu labāko?! un kā ar tiem, kas paši pieraksta klāt sev tīkamos kandidātus?
0
aldis73 29.09.2011. 10.14
mīnusu var viegli pārvērst par plusu :) tapēc arī ir svītrošana, lai kāds,piemēram, skaitītājs, neizlabo pēc tam.
1
kristaps_drone > aldis73 29.09.2011. 11.53
Un ir pavisam viegli vēlētāja vietā ielikt kādam nepelnītu plusu.
0
Aija Neļķe 29.09.2011. 09.44
Šaubos, vai sagaidīsim, ka partijas oficiāli pamācīs savus vēlētājus, “kā pareizi svītrot”.
0
aguslens 29.09.2011. 09.22
Biļetenam ir jābūt gana nepārprotamam bez īpašu instrukciju studēšanas. Tāda lieta gan būs par sarežģītu vēlēšanu organizētājiem.
0
Marija 29.09.2011. 09.10
Es arī esmu pilnīgi pārliecināts, ka vēlēšanu biļeteni neatbilst vidējā cilvēka loģikas pamatprincipiem. Pašreizējā metode ir izvēlēta, lai atvieglotu skaitīšanu, nevis, lai vecāka gadagājuma ļaužiem būtu vienkārši un nepārprotami izdarīt Jā Nē atzīmes.
To var darīt pavisam vienkārši – ir divi stabiņi – viens ar PLUSS opciju, otrs – Mīnus.
Bet vēl labāk ir sameklēt politiķiem sevī slaveno “politisko gribu” un pāriet uz e-balsošanu.
2
Nika > Marija 04.10.2011. 15.58
ASV jau pārgāja uz E-balsošanu 2004 gadā. Rezultāts bija Buša aizdomīgā uzvara vēlēšanās, kur daudzi teica, ka esot balsojuši par Keriju, bet kompis ieskaitījis balsi par Bušu. Ej nu un tagad to pierādi.
Ar papīru gan tā krāpties nevar.
0
Marija > Marija 04.10.2011. 16.13
>fiksais
Vispirms ir jātiek skaidrībā, vai runājam par krāpšanos vai precīzu balsošanas metodi, lai godīgi cilvēkiem vēlēšanu komisijās nebūtu jāstāda akti par sabojātiem vai aplami aizpildītiem biļeteniem.
Otrā gadījumā e balošana nodrošinātu gandrīz droši, ka adekvātu rezultātu vēlētāju gribai, izslēdzot subjektīvisma komponenti.
Ja runājam par krāpšanās iespēju, tad arī papīra balsošanas gadījumā krāpšanās ir iespējama, tikai tas ir grūtāk organizējams lai radikāli izmainītu balsojumus.
Tomēr, e balsošanā krāpšanās iespējamību ir iespējams novērst, ja gudri izstrādā programmu tā, ka balss vienlaikus aiziet uz 3 neatkarīgām darbastacijām, un ka jebkurā brīdī, katrs var savu virtuāli aizpildīto biļetenu pārbaudīt.
Nav tāda vārda NEVAR. Ir “negribās, netīk, slinkums” utt.
0
grislits 29.09.2011. 08.51
Domāju, ka jāskatās būtu pēc likuma gara un loģikas, un mīnusi būtu jāskaita kā analoģija svītrojumam. Domāju, ka tiesvedības ceļā to varētu atrisināt, ja kāds kandidāts iesniegtu sūdzību tiesā. Un izskatās, ka tā pat varētu notikt – aktīvā ZRP (bijusī Vienotības) meitene Loreta, gan jau iesniegs tiesā sūdzību, ja paliks aiz svītras arī pēc balsu pārskaitīšanas. Un ja viņai sūdzībā būs arguments par mīnusiem, tad tiesai šis arguments būs jāizvērtē. Un pēc izvērtēšanas tiesas spriedumā noteiktā normas interpretācija turpmāk būs jāpiemēro dzīvē.
Un vēl no raksta frāzes par izsviestajām balsīm nesapratu – vai tas domāts, ka izsviesta attiecībā uz kandidāta svītrojumu/plusu jautājumu, vai vispār neskaitās biļetens un tātad – balsojums par partiju?!
1
anete_raugule > grislits 29.09.2011. 10.26
Biļetens kā tāds ir derīgs kā balsojums par izvēlēto partiju, bet savilktie mīnsusi netiek ņemti vērā un neiespaido konkrētu deputātu rezultātu.
0
Signija Aizpuriete 29.09.2011. 08.44
—-
Būs nākamās arkārtas vēlēšanas, tad varēs svītrot. Forša gan’ tā rietumnieku demokrātija/daudzpartiju sistēma – izpriecas bez bezgalīgas! Ja vēl no nodokļu maksātāju kabatas/budžeta sāks finansēt, tad ies vēl jautrāk.
1
mary75 > Signija Aizpuriete 29.09.2011. 10.04
DEmokrātija ir dārga sistēma, bet, nodrošina atgriezenisko saiti ar vēlētāju un varas kontroli no vēlētāja, tātad, neļauj varai pilnīgi atklāti raust,rīkoties prettiesiski, represīvi,utt., ignorējot visus un visu..
Diktatūra, beigu beigās, noved pie milzīgas korupcijas, neadekvātiem lēmumiem, un izmaksā vēl dārgāk.
Singapūra un daļēji Ķīna ir izņemums no likuma, pie kam Kīnā korupcija ir milzīga, neskatoties uz nāvessodiem.
Toties tipisks piemērs, kur ved nedemokratiska sistēma, ir Krievija, ar milzīgu korupciju, beztiesiskumu, totālu varas bezatbildību, utt.
0
DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 08.36
Manuprāt CVK piedāvātais variants nav labākais un vienkārši uztveramākais!
Cilvēki tomēr visumā ir slinki, un nevēlas lieku domāt.
Ja reiz liekam plusu, tad vajadzētu drīkstēt likt arī mīnusu!
Un izsvītrošanu vispār aizmirst! Tas būtu pēc loģikas!
Jeb nu arī uzskatīt mīnusu un izsvītrošanu kā līdzvertīgu!
Kāda diez šai sakarā ir pieredze attīstītām Eiropas valstīm?
:) Ja reiz nevēlamo kandidatu izsvītrojam, tad kāds var arī izdomāt pasvītrot kādu sev tīkamu kandidātu! ;)
5
Edmunds Zālīte > DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 10.36
es arī uzskatīju, ka attieksmes paušana notiek ar plusiņiem un mīnusiņiem…
80k balsu nav 800! būtu jāņem tas vērā.
0
Māris Diņģelis > DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 11.01
Ja tiks atļauts vienā un tajā pašā rombā vilkt gan plusus, gan mīnusus, tad ir milzīgs risks, ka kādam var paslīdēt kāja un šie mīnusi bvar ar vienu pildspalvas vilcienu pārvērsties par plusu. Tāpēc jau arī ir ieviesta svītrošana, jo to modificēt nav iespējams.
Vairums tomēr ir iemācijušies svītrot, laikam tas nav neiespējami ;)
0
Marija > DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 11.36
>Nellija Ločmele
1.Ar tādu pašu argumentu, ka mīnusu var pārtaisīt par plusu, es uzdrošinos apgalvot, ka plusus arī var salikt skaitītāji un tāpēc plusu ievilkšanas metode ir nepareiza,jo nenovērš blēdības. Bez tam, godīgam skaitītājam taču ir skaidrs, ko vēlētājs ir domājis, ieliekot mīnusu.
Faktiski es uzskatu, ka šī sistēma tendēta uz deputātu kandidātu slavēšanu un ir pret deputātu kandidātu kritizēšanu, jo procedūras “par” un “pret” nav identiskas, kā tam pēc demokrātiskiem principiem būtu jābūt.
2. “Vairums tomēr ir iemācījušies” lietot datoru, tad kāpēc neieviest datorizētu vēlēšanu sistēmu?
0
Edmunds Zālīte > DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 11.42
protams, mīnusi neder. es par to, ka 80 000 ir liels balsu skaits, tas signalizē par cita veida kļūdu, kā individuālu muļķību. CVK vajadzētu to ņemt vērā.
0
MattLi_LV > DZINTRA TROPOTJAGA 29.09.2011. 12.06
Lai novērstu iespēju kādam “palabot” biļetenu, tad tajā pret katru kandidātu ir jābūt 3 izvēlēm – par/pret/neitrāls, no kuriem vienam būtu jābūt obligāti izvēlētam. Vislabāk, ja tas notiktu datorizēti, tad neitrālais variants būtu sākotnēji izvēlēts, bet vēlētājs varētu pārslēgt “radio” pogu uz par vai pret.
0
Dina Repša 29.09.2011. 08.36
Ja tas ir tā, likums atkal pildīts formāli, neņemot vērā reālo situāciju. Ja nopietni, es arī nezināju, bet drošības dēļ allaž svītroju, ko daudzi mani paziņas savukārt uzskatīja par kļūdu. Protams, šai situācijā NAV skaidrs, kas ir svarīgāks: vēlētāju [kas nosaka likumu] griba, vai pats likums.
Otrs – nez kālab par šo atcerējās tik vēlu… Nezināja?
0
mary75 29.09.2011. 08.27
Daudzi jau par to rakstīja, ka V cilvēki vēlēšanu apogabalos salikti galīgi neloģiski, bet, vai tad kāds uzklausīja un reaģēja?
0
mariam 29.09.2011. 07.28
Tas ir viens aspekts – par rūpīgumu, aizpildot (galvenokārt jau svītrojot) biļetenus. Bet gribēju vēlreiz atgriezties pie tās Vienotības lietas – par Kristovska, Ēlertes un Štokenberga izbiršanu.
Tā ir noteikti pašas Vienotības kļūda, nenovērtējot atškirīgos elektorātus apgabalos un kandidātus izbīdot nepareizos apgabalos. Vispār jau tie vēlēšanu apgabali izdomāti kādreiz tāpēc, lai saeimā tiktu pārstāvēti Latvijas reģioni. Tomēr mūsdienās jau gan lielākā daļa to ignorē – pārsvarā visas partijas visos apgabalos liek cilvēkus no Rīgas. Ja jau tas darbojas, tad jau droši vien normāli.
Bet šai gadījumā – bīdot tādā lauksaimnieku novadā kā Zemgalē Ēlerti un Štokenbergu – cilvēkus ar pilsētnieciskām vērtībām un nostādnēm, tā acīmredzami bija izgāšanās. Balotējoties Rīgā viņi noteikti būtu iekļuvuši, jo Vienotības vēlētāju vairākumam no Rīgas viņi ir drīzāk simpātiski.
Ar Kristovski ir taisni otrādi. Muļķība savulaik bija jau tādu lauķi (gan pēc būtības, gan paskata) virzīt par (lielpilsētas) Rīgas domes priekšsēdētāja kandidātu. Saeimas vēlēšanas pirms gada to vēlreiz apstiprināja, bet, protams, tā ņemšanās ar ministru amatiem viņu Rīgas vēlētāju acīs galīgi nogremdēja. Taču esmu pārliecināts, ka balotējoties kādā lauku vēlēšanu apgabalā viņš noteikti dabūtu krustiņus vairāk kā svītrojumus.
Jācer, ka Vienotība arī no šī aspekta varētu kaut ko mācīties.
2
+5
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@Andis K. > mariam 29.09.2011. 11.43
Par Ēlerti un Kristovski – piekrītu. Taču Štokenbergu tauta padzina no politikas negodīguma, liekulības un savtīguma, nevis “pilsētnieciskuma” dēļ – tas būtu noticis jebkurā vēlēšanu apgabalā.
0
Sanšains > mariam 29.09.2011. 12.07
Ēlertes gadījums krietni atšķiras no Štokenberga un Kristovska gadījuma.
Ēlerte:
“Pēc būtības mans rezultāts ir tāds pats, kā pagājušajā gadā – ceturtā vieta sarakstā. Tikai pagājušajās vēlēšanās Vienotībai Zemgalē bija sešas vietas, šajās trīs, jo ir notikusi zināma vēlētāju sadalīšanās – kopā Vienotībai un Zatlera Reformu partijai Zemgalē ir 7 vietas”.
http://www.diena.lv/latvija/politika/elerte-nav-sarugtinata-par-iespejamo-neievelesanu-saeima-13904343
Ja Reirs vai Zaķis kļūs par ministru, Ēlerte tiks Saeimā.
0