Kristovskis kritiķiem iesaka palasīt Satversmi

20

Komentāri (20)

Dāvids Vikmanis 20.01.2016. 08.30

Rakstā tiek apgalvots, ka pirmkods = drošība. Uz ko īsti balstās šis apgalvojums?

0
0
Atbildēt

4

    Odo > Dāvids Vikmanis 20.01.2016. 13.24

    (Pieņemu, ka izteiksme bija domāta “atvērtais pirmkods = drošība”, jo vienkārši ar pirmkodu sākas pilnīgi visas programmas, rakstītas gan slēgtā, gan atvērtā veidā.)

    Galvenie atvērtā pirmkoda programmu ieguvumi drošībā ir sekojoši:

    1. Centralizēta pakotņu pārvaldība. Izplatītāji var brīvi kopēt pirmkodu, tāpēc var ieviest vienotas programmatūras krātuves un uzstādīšanu, kas būtiski samazina iespēja uzstādīt “kreiso” ļaunatūru.

    2. Sakarā ar 1., atvērtā koda sistēmām ir vieglāk veicama sistēmas atjaunošana un ir ātrāka “nultās dienas” drošības un citu kļūdu novēršana.

    3. nav “sētas durvju”, kuras ražotāji izmanto lietotāju izsekošanai, bet uzlauzēji vieglākai sistēmu uzlaušanai.

    4. Koda lasītāji ar labiem nodomiem ir vairāk par koda lasītājiem ar ļauniem nodomiem. Tāpēc kļūdu labošana ņem pārsvaru pār to ļaunprātīgu izmantošanu.

    Konkrēti Linux pret Windows:

    1. Standarta Linux pāriet uz administratora profilu prasa paroli. Windows pietiek ar labo peles klikšķi, kuru var emulēt programmātiski, lietotājam neredzot.

    2. Veselīga anarhija. Ļaunatūrai ir jābūt daudz vispārīgākai, lai darbotos dažādos Linux variantos.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Dāvids Vikmanis > Dāvids Vikmanis 20.01.2016. 13.48

    Ahā, paldies!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > Dāvids Vikmanis 26.01.2016. 15.56

    Pirmkods ļauj ērti izpētīt un ielauzties drošības sistēmās, nav vajadzīga pat dekompilācija, kā sistēmās ar nepieejamu pirmkodu. Tāpēc ar drošību saistītās sistēmas nekad nav ar atvērtu kodu.

    Atvērtā koda programmatūras tipiski ir ļoti kļūdainas, tā kā koda attīstība, labošanā piedalās visi, kam nav slinkums, tajā skaitā entuziasti ar zemu kvalifikāciju. (skolnieki, studenti..) Ja arī kāds “uzņemas atbildību”, ļoti bieži vismaz kāda koda daļa vairs nav publiska.

    Par atvērtā koda kavlitāti atbild komūna, jeb neatbild neviens. Tieši tāpat kā padomju laikos bija kolektīvā atbildība. Līdz ar to kritisku kļūdu gadījumos lietotājam nav mehānisma, kā panākt ātru kļūdas izlabošanu. To var izlabot, un var arī neizlabot…

    Šī iemesla dēļ nopietnas korporācijas neizvēlas publiski pieejamu atvērtā koda programmatūru, vai arī slēdz līgumu ar tā uzturētājiem, kas kādu koda daļu vairs nepublicē (tipiski tās ir trial un pro versijas)

    Atvērtā koda programmatūru var labi izmantot personas, kas māk ar to darboties, taču tipiskie gala lietotāji neko nezin par kompilācijām, atkļūdošanām utt.

    Tāpēc, neapšaubot to, ka atvērtā koda programmatūrai ir sava niša, galvenokārt izglītības un zinātnes laukā, baumas par “aizvērtā” koda programmatūras nāvi ir stipri pārspīlētas…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Odo > Dāvids Vikmanis 28.01.2016. 21.50

    Piedodiet, Ķīp, bet kurā gadu tūkstotī Jūs dzīvojat?

    Drošība no nezināšanas nav nekāda drošība, tā ir tikai drošības ilūzija.

    Pasaulē vadoši šifrēšanas standarti ar simetrisku atslēgu ir AES, bet ar atslēgu pāri — RSA. Abi ir pilnībā atvērti, ieskaitot implementācijas, jo droša sistēma ir tikai tā, kurā implementācija ir visiem zināma, bet vienīgā slepenā lieta ir atslēga.

    VID EDS tiek izstrādāta kā slēgtā koda sistēma, bet tas to nepasargāja no datu noplūdes skandāla un t.s. “Neo lietas”.

    Studentu darba kvalitāte ir absolūti nesaistīta ar to, kādā veidā tiek izstrādāts programmatūras pirmkods, un kompānijas kuras attiecas pret programmatūru nopietni, izmanto rīkus kurus izstrādā un uztur zinoši speciālisti, nevis taupa naudu uz praktikantu un internu rēķina.

    Visas inovatīvās lietas: vieglsvara virtualizācija (t.s. konteineri), lietu internets, 3D drukāšana jauni interneta standarti tiek izstrādāti un ieviesti atvērtā pirmkoda sistēmās. Slēgtā koda sistēmu ražotāji lielās “mēs arī!”, kad pētniekiem tas jau ir noiets etaps.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

oskaar 11.01.2011. 00.53

Ar nepacietību gaidu, kad Ģirts Valdis Kristovskis paveiks kaut ko, kas manā vērtējumā paaugstinās viņa “reitingu”.
Man vēl arvien šķiet, ka viņš ir “nekāds”. Proti- spēj daudz ko tukši runāt, bet pats droši vien pat neapjēdz “pļāpājamās” lietas būtību- un viņam pašam tas pat nešķiet svarīgi. Vispār jau tikai ar tādu domāšanu apveltīts cilvēks var vienu mirklīti pasēdēt LC valdības Iekšlietu ministra krēslā, tad pārvākties uz TB/LNNK un pasēdēt Aizsardzības ministra krēslā, un tagad no Vienotības iesēsties Ārlietu ministra krēslā.
Un kaut kā visi līdzcilvēki, kuri dievojušies, ka ministriju vadību uzticēs patiesiem profesionāļiem, līdz šim ir atzinuši Kristovska universālās dotības dažādu ministriju vadīšanā.
Taisnības labad jāatzīst, ka par tādiem atzīti vēl arī daudzi citi līdzīgi.

0
0
Atbildēt

0

kdaljajev 10.01.2011. 16.56

Pareizi darīja,ka nebrauca uz Krieviju,tur būtu aizšauts vēl vairāk.Tas ka iesēdies ne tajā krēlā,gan jau ar ka saprot.Godmanis dara savu darbu opozīcijas rindās.Briselē neņem par pilnu,tad cenšas šeit paspīdēt ar viediem padomiem.Cerams ka pienāks laiki,kad Godmanim nāksies atbildēt par saviem darbiem valsts labā.

+3
-1
Atbildēt

0

austrisv 10.01.2011. 16.49

Karamba!
Ko Tu gribi panākt ar Satversmes izmaiņām?
Pie tam , lai kaut ko izmainītu Satversmē ir vajadzīgas 2/3 saeimas deputātu balsis(atbalsts) Bet vai tik daudz atbalstītāju saeimā atradīsi: (75 deputāti)
Es neticu, jo opozīcijā ir , atvainojos, bet viena naidīga varza!(LPP un SC), un ar diegiem nav aršana!

+3
0
Atbildēt

0

austrisv 10.01.2011. 15.38

Nu gan Tu ,Karamba, pārspīlē ar to Ģirta smukumu! tad jau smukāks ir Pabriks- vismaz superīgs ezītis- frizūras ziņā!
Tas, ka V. Ģ. ir pašapzinīgs un iedomīgs, tas iespējams ir tiesa, bet bez tā jau politikā tiec nostumts malā. Var gadīties, ka tāds kā buldozers, tad vienkārši nostumj Tevi malā, ja neesi pašapzinīgs. taču Gorbunovam nav nekā kopēja ar Ģ. V. kristovski- vismaz ne izglītības un karjeras ziņā!

+6
-2
Atbildēt

1

    www.vecamate.lv > austrisv 10.01.2011. 16.36

    Par ĢVK smukumu,cien.Bet saprotamu iemeslu neņemos spriest, bet nu jauks stalts, simpātisks vīrišķis, nenoliedzami ,..kas publiskā štellē, grozam kā gribam, ir svarīgi ;) Pabriks vairāk velk uz dzejisko pusi,viegli iedomāties karsējgrupu no korektām literatūras skolotājām :) Nu ,tā man fantāzija, protams :) Kamēr ĢVK ,tīri dabīgi strāvo vienkārši patīkamu vīrišķību :) Tur arī nosacītā analoģija par Anatoliju :)
    Par tēmu.. lai nu pavisam neaiziet krūmos,manprāt, Satversme jau sen jāmaina.Un daudzos punktos.Igaunīši to izdarīja uzreiz pēc krieviem, kamēr mēs turpinam nostalģiski elsot ap artefaktiem. :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

www.vecamate.lv 10.01.2011. 15.22

Godmaņkungs ir ļoooti interesanta LV jaunākās vēstures persona… šaubos, vai tuvāko 30 gadu laikā to kads uzdrošināsies pačekot.Bet nu,nenoliedzami spilgta personība.Kamēr ĢVK ,tāds smuks, tukšs pūslis,Gorbunova frizūras mantnieks :) Visu var, visu grib..Kā LV 20 gadu šķautņu- alkatība,muļķība,uzpūtība organiska sastāvdaļa. Alkatības nav, toties pašapziņas- vai cik :)Un kas no tā Latvijai?Pati LV gan iecēla ķebļī, viss pareizi.Spogulīts :)

+4
-5
Atbildēt

0

austrisv 10.01.2011. 15.20

Bet V.Ģ Kristovskis ir gan , cik zinu, ceļu būves iznženieris un arī ar jurista izglītību, ja kas! tad kāpēc lembergs var būt Ventspils mērs, ja tam tikai partijas skola, bet Ģirts nevar būt ārlietu ministrs?
Star citu, es personīgi vairāk uzticos ārlietu ministram Kristovskim nekā Bijušajam TP biedram Pabrikam, jo tas pat kompartijā paguva iestāties tieši 1989.gadā. Šis fakts man par Pabriku rada vienīgi patiesu izbrīnu un totālu neuzticību! Sevišķi par tiem, kuri stājās kompartijā 1989. gadā un tādi ir vairāki!

+8
-1
Atbildēt

1

    egfoto > austrisv 10.01.2011. 17.49

    Lembergs var būt pilsētas mērs tāpēc, ka ar galvu domā. ĢVK diemžēl neko vairāk kā ar pēcpusi domāt nemāk. Tas ka jurists, nenozīmē, ka arī ko māk.
    Ir tāds teiciens, iedod juristam ko vadīt un būs 100x vairāk iemesli kā kaut ko nedarīt nekā kaut ko darīt.
    Un tici man, padomju laikos partijas skolā muļķus neņēma.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

janazakovica 10.01.2011. 14.23

kristovskis kadreiz bija labs skepmetejs ar ipatneju mesanas tehniku…tad zemessardzes vaditajs..par kuru laiku vins kluva par arpolitikas ekspertu..?ar skaidru nacional patriotisku nostaju sini joma vel butu ta ka pamaz…bet ari nav mazsvarigi..sis visas zinas par kristovski rodas tapec ka cilveks hutee ir nolemis vinu izest no si postena ta pat ka elerti no kulturas jomas.vai jebkuras citas.

+2
-1
Atbildēt

0

austrisv 10.01.2011. 10.37

“Godmaņa kungam būtu vērts palasīt Satversmi par prezidenta lomu, kā arī zināt, ko tas nozīmē, ja starptautiskos pasākumos piedalās cilvēki, kas pārstāv valsti ar līdzīgu atbildību.”

Tie laikam tie Godmaņa izteicieni, kad kopā ar Liepnieku izrādījās LTV1 pie Zariņa!

Šitos valsts nozadzējus nemaz ne klausījos ne skatījos, jo Godmanis man jau kopš pirmās premjerēšanas laika ir alerģisks ar savu ākstīšanos un aktierisko izrādīšanos TV! Pats valsti iegrūda parādu nastā ar Parekss pārpirkšanu no savējiem un taga nu lielais kritizētājs atradies! Tukša muca tālu skan. Autoritāte šim kungam jau nu lielākajā tautas daļā sen zudusi, jācer, ka uz neatgriešanos!

+13
-3
Atbildēt

1

    kristaps_drone > austrisv 10.01.2011. 11.54

    Taču nekaunības bāzties visos caurumos ar savu viedokli da par jebko godmanim netrūkst. Un jābrīnās par masu mēdijiem – vai tiešām žurnalistiem nav par ko rakstīt, ka tik bieži jāskrien pie godmaņa uzklausīt viņa viedokli? Patiešām, ko jēdzīgu godmanis var pateikt, viņa darbi runā paši par sevi – pirmās premjerēšanas laikā valsts tika izzagta, otrās premjerēšanas laikā – valsts parādi pateicoties viņa afērai ar parexu.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam