Latvijas mednieku gaļas stulbums
Savulaik Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem, kuri sevi dēvē par „medniekiem”, publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks. Apkopojot medību ideologu prātuļojumus, iezīmējās sekojoša aina: no dabas (lasi, - meža) attālinātie ne-mednieki nesaprotot, ka decembrī lūšu mazuļi vairs nav nekādi pūkaini un nevarīgi kaķēni, bet gan absolūti patstāvīgi plēsēji, kuriem nomedīt stirnu nesagādā nekādas grūtības. Protams, neiztika arī bez jau ierastajiem pantiņiem par „zinātni” un „stabilajām vilku un lūšu populācijām”, kuras vajag saprātīgi apmedīt, lai Latvija nepārvērstos par vilku un lūšu rezervātu, kur nemitīgi notiek uzbrukumi aitām, suņiem un pašiem cilvēkiem. Nobeigumā sekoja slavas dziesmas čaklajiem medniekiem, kuri, nošaujot mežacūkas un aļņus, no milzīgiem postījumiem pasargājot zemkopjus un mežsaimniekus.