mājokļu tirgus
- Pasaulē
- 28.10.2024.
VIDEO: Kā atrisināt Eiropas mājokļu krīzi?
- Pasaulē
- 28.08.2024.
Tūrisma spīlēs
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
- Pasaulē
- 20.11.2023.
VIDEO: Eiropas lielā mājokļu krīze
- Viedoklis
- 06.10.2023.
Rūpniecība finanšu tirgu ēnā
- Pasaulē
- 28.10.2024.
VIDEO: Kā atrisināt Eiropas mājokļu krīzi?
Visā Eiropā ir arvien grūtāk atrast dzīvesvietu par saprātīgu cenu. Kādi ir iespējamie risinājumi?
- Pasaulē
- 28.08.2024.
Tūrisma spīlēs
Daudzi Barselonas iedzīvotāji protestē pret masu tūrismu, kas viņu dzīvi esot padarījis dārgu un neciešamu. Tajā pašā laikā tieši tūrisms veicina šīs pilsētas un visas valsts ekonomiku
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
- Pasaulē
- 20.11.2023.
VIDEO: Eiropas lielā mājokļu krīze
Augošā īre un procentu likmes, ko papildina mājokļu trūkums, nozīmē, ka Eiropa grimst mājokļu krīzē. Šīs nedēļas Eiropas raidorganzācijas ARTE video stāsta par to. Visas Eiro
- Viedoklis
- 06.10.2023.
Rūpniecība finanšu tirgu ēnā
Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz - par 0,3%.
- Viedoklis
- 29.06.2023.
Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis “viss slikti” laikus?
Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.
- Redaktores sleja
- 31.10.2022.
- Marija Leskavniece
Cilvēks centrā
- Īsumā
- 31.10.2022.
Nekustamo īpašumu tirgus skaitļos
- Feļetons
- 31.10.2022.
Sludinājumu vārdnīca
- Viedoklis
- 31.05.2022.
Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug
- Viedoklis
- 02.02.2023.
Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?
Lielākā daļa pasaules centrālo banku pašlaik diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau gandrīz 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus. Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.
- Redaktores sleja
- 31.10.2022.
- Marija Leskavniece
Cilvēks centrā
Vēl jau nevajadzēja, pielicis roku pie tikko manāmi iesilušā radiatora, oktobra sākumā sacīja mans vectēvs. Viņa personīgie pūliņi gandrīz desmit gadu garumā ir nodrošinājuši, ka 70. gados būvētā daudzdzīvokļu māja ir renovēta, tāpēc telpās bija gana silti arī pirms apkures pieslēgšanas. Omīte toties priecājās. Viņai esot auksti!
- Analīze
- 31.10.2022.
Rantjē bizness — ieguldot nekustamajā īpašumā, vajag stiprus nervus
Vai ieguldīt nekustamajā īpašumā ir izdevīgi? Vai tas ļauj «kompensēt» inflācijas ietekmi un vēl nopelnīt? Šos jautājumus uzdevām diviem pieredzējušiem nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem.
- Feļetons
- 31.10.2022.
Sludinājumu vārdnīca
Kā neattapties neizremontētā pieliekamajā, sauktā par «kompaktu studiju»
- Viedoklis
- 31.05.2022.
Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug
Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs. Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.
